Šķiet, ka savā cibā nekad neesmu rakstījusi kaut kādas receptes vai paikas gatavošanas piezīmes (piezīmes par to, ka gatavoju paiku, piemēram, "cepu picu, uz griestiem ir mīkla lol" neskaitās), kas ir saprotami ņemot vērā, cik ļoti "lielu" lomu manā dzīvē ieņem paika.
Bet dažādības un bābisma labad - (latviešu variācija par tēmu) Lazanja, vienīgais iemesls kāpēc pati sevi gribētu apprecēt (mirtu 40 gadu vecumā no triekas un vajadzētu ekstra lielu zārku).


Parati taisu nobadinātai daudzbērnu ģimenei nepieciešamajos apmēros, var ēst trīs līdz četras dienas, dievoties, ka vairs nekad un ne mūžam, bet pēc mēneša jau atkal taisītu to pašu daudzumu.

Boloņas mērcei:
1 kg maltās gaļas (kam attiecīgi pakārtotas citas sastāvdaļas),
1 "normāls" sīpols
3 burkāni (var arī vairāk, neesmu burkānu garšas fans, vismaz ne iekš paikas, svaigā veidā anytime),
2 nelielas vai 1 ļoti liela paprika,
tomātu mērce (manā gadījumā ~1/2 spilvas parastās tomātu mērces, bet var arī visādas tomātu pastas, un galu galā var arī īstus tomātus nomizot un sagrūst iekšā, kam es personīgi esmu par slinku),
ķiploki pēc patikas (manā gadījumā kādas 3 reizēm pat 4 palielas daiviņas),
sāls + pipari
raudene (svaiga-sakapāta, vai kaltēta-saberzta)

Béchamel mērcei (jeb parastajai piena mērcei ne hipsteru dialektā):
1/2 l piena,
2-3 ēdamkarotes miltu,
~100 g sviesta,
sāls + pipari

azer staf:
viena kaste lazanjas plākšņu (pērku parastās cietās, bet ir arī tādas kā jēli makaroni, tās man kaut kā nepatika),
sviests / margarīns (kā taukviela traukam),
krievijas siers vvz cik daudz, galvenais, lai sarīvētā veidā varētu noklāt visu lazanjas augšpusi (esmu likusi arī parmazāna sieru, bet tad ir ļoti jāuzmanās ar sāli iekš pašas lazanjas + sanāk dārgi).

1. etaps. Sacep sīpolus, burkānus, papriku. (nepievēršam uzmanību apkaltušajam citronam, tas ir domāts tikai maldināšanai)

2. etaps. Saceptajā sīpolburkānpaprikā iemīca malto gaļu. Fiziski visgrūtākais etaps, gaļas daudz, viss šķīst uz visām pusēm, plīts pēc tam ofic jāmazgā. Visu sacep kā jau ierasts kamēr gaļas sula nocepusies nost, pieliek sāli, piparus, raudeni


3. etaps. Pieliek tomātu mērci, ķiplokus, pielej nedaudz ūdeni (bet tas atkarīgs no tā, cik daudz tomātu mērces liek klāt), mērcei jābūt diezgan biezai.


4. etaps. Ar sviestu / margarīnu ieziepē visu cepamtrauka iekšpusi - arī malas. Nez kāpēc cilvēkiem labpatīk ieziēpēt tikai apakšpusi un brīnīties kāpēc piedeg.


5. etaps. Pirmajā kārtā liek boloņas mērci (un nevis makaronus - piedegs, smirdēs un di*sā darbs un materiāls). Plānā kārtā, atceroties, ka jāpietiek vēl divām kārtām.


6. etaps. Pirms likt virsū lazanjas plāksnes apmērcēju ūdenī, burtiski ielieku un izņemu (neiesaku vārīt, jo pēc cepšanas būs pļura, īsti nezinu bet pieļauju, ka arī pirms cepšanas vārot šamās savārīsies pļurā, neiesaku arī iemērkt visas uzreiz un atstāt - salips kopā, vnk pa vienai iemērkt ūdenī un uzreiz likt virsū), bet šo etapu iespējams var arī izlaist.


7. etaps. Plāksnes liek virsū mērces kārtai, es lieku divās kārtās, viena kārta lazanjas plākšņu beidzas ar to, ka ēdienā praktiski ir tikai gaļa. Stūros var likt salauztus gabaliņus, beigās viss tā pat sacepas kopā. Uz plākšņu kārtas uzšļakstu nedaudz ūdeni.


Iepriekšējos etapus no 5. līdz 7. atkārto kamēr trauks ir pilns, augšējai kārtai jābūt boloņas mērcei nevis lazanjas plāksnēm.

8. etaps. Pēdējai mērces kārtai uzkaisa virsū sarīvētu sieru.


9. etaps. Taisa piena mērci - 2 ēdamkarotes miltu sabrūnina sviestā, lēnām pielej klāt pienu, maisot pavārka kamēr sabiezē, sāls + pipari. Morāli visgrūtākais etaps - vismaz manā gadījumā, jo lej pienu cik lēni gribi, maisi kā gribi, mērce tāpat saiet kunkuļos. Labā ziņa ir tā, ka pēc uzliešanas uz lazanjas un sacepšanas tas tā pat nav pamanāms.


10. etaps. Uzlej mērci uz lazanjas un liek cepties. Es parasti ietinu folijā, lai neizkalst, un pirmo pus stundu cepu ar foliju virsū, pēc tam noplēšu un cepu tā pat kamēr iedurot sērkociņu / zobu bakstāmo / nazi var just, ka makaroni gatavi (par temperatūrām un laikiem neko nezinu).


11. etaps. Pārēdās un vaid.

The End