Pārfrāzējot dzīvokļa moto - b*ē sūkli ziema atp**ies!

Rīta agrumā aizvilkos līdz garāžai, pārsalusi zili zaļa, jo cerēju, ka būs vismaz -10. Atslēdzu durvis, taisu vaļā...

Aizsalušas!

Veselu stundu es tur raustīju, kārpījos, spārdījos, atspēros ar kājām pret durvīm, brīžiem plucināju durvis kā traks suns vai beibe antīkā šausmenē. Izskraidīju visu teritoriju meklējot kādu, kam varētu atņemt lomiku, pēkšņi nebija vairs neviena pārgudrā smīnētāja, pat sarga nebija! Aizgāju atpakaļ, nolauzu nagu, sastiepu kāju (nu tā augšpusē..., jā, jā, dibenu sastiepu!!!), pāris reizes piesaldēju pirkstus pie tām sūda metāla durvīm un izdomāju, ka jāiet mājās.

Jei bogu jākļūst par ūbersievieti un jāsāk nēsāt lomiks rokassomiņā, sarkans!

Kļūšu tikai vēl kašķīgāka, jo divas nedēļas bez treniņiem un tūlīt būs trešā. Nesāku iznīcināt lietas tikai tāpēc, ka atpakaļ nākot vietējā humpalbodē nopirku gaišzilu sari.