Pasaules gala gaidīšana nez kāpēc notika dīvaina plānojuma trīsistabu dzīvoklī, no kura arī vajadzēja sākties tam pasaules galam. Par piemērotāko glābšanās veidu tika izraudzīta palīšana zem segas*, no vienas puses tīri ļoģiski, ja nekā labāk nav, var censties pārdzīvot tornādo arī zem lietussarga. Pasaules galam vajadzēja iestāties precīzi divos dienā. Tā dažas minūtes pirms tiem diviem gulēju zem segas un klausījos kā attāla paziņa stāstīja, kam vajadzētu notikt - no kaut kurienes izbēgt n-tajām dvēselēm, kas lidinātos apkārt un censtos iemiesoties cilvēkos.
No tā arī ļoti pēkšņi pamodos nemaz tos divus nesagaidot, jo ne tikai man pašai, bet arī zemapziņai, droši vien vairs NEKAD negribas piedzīvot to svešās dvēseles klātbūtni. Nē, paldies,es labāk pamostos un stundu paguļu nomodā, lai sapnis pazūd pavisam un nemaz nemēģina turpināties.


--------------
* vispār ja tā padomā, tad bērnībā, kad biju nobijusies no kārtējiem x-failu mošķiem, brālis mācīja, ja palien zem segas, tad ļaunums netiek klāt


upd. Pastardiena: aicinājums nebūt grūtsirdīgam, ari strīds ar tuvu cilvēku, kas beigsies ar šķiršanos. Vispār lōģiski ņemot vērā, ka pēdējā laikā jūtos slikti biežāk nekā "ir pieklājīgi".