Laikam jau par godu Ziemassvētkiem Sandmans žēlsirdīgi ļāva man redzēt un atcerēties pilnīgi visu sapni, neskatoties uz to, ka vairākas reizes pamodos un pat staigāju apkārt.
No sākuma līdz beigām, kā vecos labos laikos.

Redzēju burvīgus dvīņus, it kā līdzīgus, bet viegli atšķiramus. Likās ļoti pazīstami vai vismaz kaut kur redzēti. Ložņāju pa koka māju pilsētu mežā ar ļoti daudziem ezeriem. Vienā no ezeriem arī ielecu, jo bija vasara (kas nav nekas pārsteidzošs, jo ārā ir +10 grādi, bet istabā kādi +22). Izrādījās, ka ezerā ir daudz haizivs izmēra zivju. Sajūta apmēram kā peldēt zivju zupā. Vēl tur bija kaut kāda ne pa tēmu kristiešu draudze.

Šodien staigājot pa Rīgu atcerējos, kāpēc tie dvīņi likās tik pazīstami - viņi jau gadiem dzīvo manā galvā, kā vizuāli līdzīgi, bet radniecīgi nesaistīti personāži no bērnībā apsmadzeņota fikšena.