Un tagad man jākļūst par mednieci, jo vī hav a maus in da haus.
No grauzējiem man nekad nav bijis bail, bet tā skrap-skrap skaņa pus nakti kaut kur pie loga var panākt to, ka es pati drīz sākšu skrāpēt tapetes. Un saproti nu peļu psiholoģiju - kāda velna pēc ir jānāk pie manis, jo te nekā nav, bet blakus ir virtuve, kur nekas nav jāgrauž, jo ir jau gatavs caurums, bet visapkārt graužama paika.
Un avatars vēl prasa kā ir dzīvot Rīgā, nezinu kā citi brieži, bet es nedzīvoju Rīgā, tikko kā vakarā aiztaisu durvis aiz sevis, es nonāku kaut kur dziļi, dziļi laukos. Un diez vai Rīgā dzīvot man maz patiktu. Nē, nē, tur ir daudz cilvēku, skaļums un "smacenis", es labāk palieku dzīvot šeit laukos.