Man sāk atrofēties smadzeņu daļa, kas atbild par cibas pukstu ģenerēšanu.

Un dzīvesvietas maiņa atkal uz brīdi atliek eksistenciālās huiņas izdzīvošanu.


- PIEKDIENAHHH!!! APKUREEEEE!!!
- Sestdien pēc Balādes mocīšanas, liktenis-sliktenis man atspēlējās ar veļasmašīnas stibīšanu uz piekto stāvu, turklāt šamā bija ietīta ļoti pretīgā celofānā un visu laiku šļuka ārā no rokām, vēl bišķi bišķi un mums vispār nebūtu veļasmašīnas, jo jaunā tiktu sadauzīta apmēram trešajā stāvā.
- Uzcepu picu. Gandrīz nosvilināju pirkstus, jo mums ir tĀda elles plīts! Viņa piešpickojās ar nejēgā skaistu skaņu un gar sienām uzšaujās zilas liesmas.
- Jauna tradīcija - maniakfilmas.
- Visi, kas man vakar zvanīja, zina pr kaķu esamību, jo kaķi (precīzāk Aīda) materializējas tieši tad, kad es paceļu telefonu, zog dzijas kamolus, adatas un grauž fikusu, telefonsaruna parasti izklausās: "Jā... PSSSSSSSST! PSSSSSSSSST!!! Nē tas nebija domāts tev..."
- Nosprāga monitors :/ šņuk. Vakarā parādīju, kā ar ripzāģi var sazāģēt vairākus zombijus vienlaicīgi un no rīta monitors bija miris (tikai vairojas mans riebums pret Samsung izstrādājumiem).
- Īīīī beidzot sapņoju. Par vilkačiem vanaasistabā un augstpapēžu kurpēm.