Ejot uz vilcienu izglābu dikti draudzīgo maksimas kaķi. Jau pie mājas skatījos, ka apkārt bizo kaut kāds acīm redzami dezorientēts plušķis, kas droši vien pamucis tik pat pamuļķam saimniekam. Skrēja zigzagiem pāri galvenajai ielai, izdzina kaķus caur krūmiem. Kad tiku līdz pārejai jau bija uzklupis miermīlīgajam maksimas kaķim un izdzinis ielas vidū. Un kvaukšķ, un nelaiž atpakaļ, bet kaķis kūkumu uzmetis stav un neredz neko, kas apkārt notiek.
Atvēzējos, ar savu nosacīti jauno augstpapēžu puszābaku, un aizspēru suni pa gaisu. Kaķi nonesu malā.

Karma laikam - viss galds vienās puķēs... kas no vienas puses ir labi, jo "I will be popular, I will be popular!", bet no otras puses es esmu es un tā ir dīvaina sociāla paraža.

Bet lavmutītes ir so kjūt! Visu laiku gribas knibināt.