Man jau likās, ka rudens nāk, bet tikko paskatījos ārā pa logu uz mēnesi un man uznāca histēriski smiekli. Nebūs vēl rudens yay!

Bet ir ļoti forši aiziet uz vietējo armēņu iestādījumu pierīties kā suķim, pēc tam aizbraukt uz treniņu un saņemt... visneērtāko un kratīgāko zirgu.
Bet man ar viņu iet salīdzinoši labi. Vienīgais tas netipirkais jūtīgums. Parasti šitik neērti zirgi ir truli kā beisbola nūjas, bet uz šitā mēģini kaut kā lēkšos noķert kādu ērtāku vietu (kādas, protams, nav), tā šis nodod pa mēmajiem un "Es šitā nevaru strādāt, beidz tak vienreiz tirināties".

Āāā un Kristiāna uz beigām izvilka savu Dāri uz laukuma parastos apaušos ar striķi. Nevienam parelistam neesmu redzējusi šitik labu savākumu no pakaļas uz priekšu (esmu redzējusi, ka zirgi pēc pieprasījuma kaut ko mēģina, bet ko ta' viņi var izdarīt, ja kāds sēž uz pleciem). Tā teikt ļaunie iejādnieki viņi jau tikai ar laužņiem māk.