Man nav garīgā rakstīt garus koncertaprakstus. Tatad Laibach vienā vārdā - vīrišķīgi (minets, dažādi ieroču mehānismi un nacistu propaganda uz ekrāniem, pietrūka tikai kāds sulīgs gaļas gabals). Droši vien patiktu labāk, ja pirmā dziesma nebūtu nobumbulēta rindā pēc dzeamā un otrā - nenormālā tempā izsūcot pusotru ābolu pīrāgu (kurš pie velna tādos pasākumos pieaicina bārmeņus, kas jauc fancy kokteiļus!). Jā, un vietējais jurfaka poltergeists man pūta uz kakla aukstu gaisu, radot burvīgu 4D (vai varbūt jau esam nonākuši līdz 5D) efektu.

Šodien sāp ausis, ne no mūzikas, bet lēkāšanas afterpārtijā ar gariem un smagiem auskariem ausīs.