ausis glauda: Emir Kusturica & TNSO - Devil In The Business Class
Vēl jo projām domāju par kultūru: kāda velna pēc visas krutās latviešu filamas ir par vēsturi? Gandrīz kā ķīniešiem, bet viņiem tas doroši vien kaut kāds formāts (i vēsture bišķi plašākā perspektīvā apskatīta, nevis mūžīgi kāds no pasauļu kariem).
Ko lai es, vienkāršs patērētājs, daru - esmu pārāk duma, lai saprastu alternatīvo (pagrīdes, nekomerciālo, kā nu šobrīd tas saucas) kīno, bet komerciālais ir pārāk garlaicīgi vēsturisks.
Tas nav atkarīgs no lieluma, bet no filams satura un diemžēl LV ir ļoti daudz filmu, kas ir kaut kādos ziljons līmeņos uztveramas, nāvīgi samudžinātas un mākslas nozari nestudējušam cilvēkam pilnīgi nesaprotamas (tā ka pus filmu ir wtf, bet otra filmas daļa jau tiek pavadīta lasot grāmatas, klausoties mūziku un darot citas labākas lietas)
(piezīme - es kino esmu ļoti degradējusies, pēdējā filma, ko redzēju bija jaunais Harijs Poters kaut kad rudenī)