Kā man patīk vēlie rīti!
Varētu izvilkt mežģīņotu kabatlakatiņu un paraudāt par to, cik forši ir pamosties no gaismas nevis modinātāja "tratatatā", un neķert kašķi par to, ka kaķis pie kājām krāc, jo ko gan viņš iedomājas - man pēc divdesmit minūtēm jāceļas, bet viņš krāc! Bet vislabāk ir no tā, ka beidzot no rīta negribas nevienam nodarīt fiziskas sāpes, bet tas arī varētu būt tāpēc, ka biju viena.

Turpinājumā sekos gopņiku romance (man sāk iepatikties rakstīt zem atslēgas).