January 18th, 2011 (12:59 pm)
ausis glauda: Rome – Der Wolfsmantel
ausis glauda: Rome – Der Wolfsmantel
Ja būtu jāatdod kāda maņa, tad es nedomājot atdotu garšu (bet tas tā teorētiski runājot, praktiski - garša pazūd kopā ar ožu, un tas vairs nav labi, jo tās jau ir divas maņas).
Neesmu garšotājcilvēks. Jā man garšo visādas šokolādes un tādas lietas, bet es diezgan viegli varu iedomāties dzīvi bez tām. Neesmu ēdājcilvēks. Varētu pat parakstīties uz futūristisko tablešpaiku, tas vismaz samazinātu iespēju aizmirst ka jāēd. Nopīkst pulkstenis, iepļauj tabletes un turpina darīt daudz interesantākas lietas, nevis stāvi pie plīts visu cauru dienu, lai varētu nogaršot burvīgāko nez bujabesi pasaulē.
(propagandas saukļi - nost ar garšvielu skapīšiem! gardēdis kā lamuvārds! viena karbonāde visiem!)
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Es arī labprāt neēstu. Pie tam, zinu, kāda ir sajūta, kad esi "paēdis no dabas" - tas ir nesalīdzināmi labāk par absurdo objektu bāšanu savā ķermenī, kas tāds pats objekts vien ir. Garšas sajūta man reizēm patīk - teiksim, apēst svaigu ābolu rudens rītā no sava dārza vai zaķkāpostus un virša zariņu mežā - bet tas nav nekas tik nozīmīgs man kā oža, dzirde, redze, tauste un viss pārējais.