Tik forši no izšķūrēta ceļa uzkarpīties uz apsērsnojušas sniega čupas un iet pa virsu negrimstot. Kā Jēzus Kristus jopcik! Un domāt viegli, viegli, klusi, klusi, lai purngals neiegrimst un neaizķeras. Naikijs grima vairāk, bet nez vai viņš ir daudz smagāks par mani, droši vien tikai spiediens uz ķepu cits.

Impērija savukārt iesvētīja manu jauno zirgu cepuri, pielipinot pie tās garu smilgu. To es, protams, pamanīju tikai mājās purinoties.