Bet koncerts bija kruts, neskatoties uz to, ka lielāko daļu De/Vision es palaidu garām, jo biju ierullējusies krēslā otrās klases beksteidžā. Tāda mūzika ir laba, ja ir iespēja jebkurā brīdī pārslegt kaut ko citu, savādāk tas ieiet tādā monotonā sansārā.
Jā, cilvēkiem patika - viss piebāzts, karsts un ik pa brīdim lēkājošs. Svešais siltums atkal liek vēlēties brutāli skrāpēties ārā no pūļa, bradāt, nobradāt. (Tā man nav nekas pret cilvēku siltumu - tuvu, pazīstamu vai vismaz zināmu siltumu.)