ausis glauda: rome - le chatiment du traitre
Izmēriju Impērijai muguru, tagad jāizgriež trafareti. Krēpes izaugušas krietnu gabalu pāri kaklam, vasarā vēl bija līdz kaklam. Izskatās pēc tādas meža mātes. Un vājā vieta viņai ir čolka - tiko kā sāc knibināties pa čolku - izkūst kā sviests uz karstas pannas.
Mistika ar to zirgu.
Šodien tik rātna, tik rātna, aš var dzirdēt kā klusiņām "Zilo lakatiņu" dungo. Nez varbūt vainīgas nesaskaņas ar jauno zirgkopēju - tipa viņa tagad ir tā sliktā un es esmu tā labā.
Viss vairāk vai mazāk sanāk - rikši tādi un šitādi, ātrāki - lēnāki, plašāki - īsāki, daži apļi lēkšos - nu tik smukos, īsos, lēnos un prātīgos, ka toč jāsāk domāt, ka segli pie vainas, jo šodien uzliku Vuģika seglus, kas ir daudz šaurāki. Rikšojām pār vienu kārtiņu, kas arī ir ļoti labs jauninājums - mēs varam pārrikšot, nevis lekt kā normālu 50cm šķērsli. Man tikai nostādnes uz kreiso pusi ir galīgā d**sā. Būs vairāk jāpakruķījās voltos uz kreiso pusi.
Pēc tam mēģināju muhļīt kaut ko no zemes, bet nu nekas jau mums nesanāk - ne mums darba apauši, ne krutie čomburi un burkānkoki. Ar to droši vien var iztikt, ja zirgam ir kaut kāda nojēga par to, kas te tagad notiks, bet Impērija bija diezgan šokēta stāvēja un blisinājās, tipa kas pie velna???!!! Vēl viņai nepatika, ka nedrīkst ēst vecās lapas un jāskatās kā es tur lēkāju apkārt.
Anyway:
- mēģinājām atbrīvot vietu zem kājām (jo atkāpšanās viņai javno būtu par hārdkoru sākumam), kas viņai leca tikai tad, kad es pieslēdzu balsi (klasisko komandu) un pabīdiju atpakaļ ar roku - t.b. neleca nekas.
- dzeloņcūka lielākoties beidzās ar to, ka es uz saviem pieciem pirkstiem turēju visu zirgu un tā vien gribējās vēl kādu piekto fāzi, lai dabūtu viņu nost xD.
- dibena / priekšas aizvākšanu (vvz kā šito sauca) - lēkāju aiz prieka, jo dibenu Impērija vāc prom kā dievs! Priekšu atkal nekā, tapini kaklu ar steka "trulo" galu. Man ne velna neiznāk, viņai forša masāža kā šķiet.
- un, protams, draudzīgā. To šamā ļoti ātri attapās, ka jāmēģina tikt man klāt, lai es viņu izbužinu, jo nemēdz neviens viņu bužināt. Un jau sākumā pie dzenāšanas pārliecinājos, ka viņai viens pīpis vai es pātagu plivinu bez fokusa vai ar fokusu - reakcija tā kā tā minimāla.
Vēl mēģināju nolikt vietā, aiziet prom un pēc tam piesaukt, kas sanāca labi, jo viņai ļoti gribējās bužināties. Grūtāk bija, kad noliku, aizgāju prom un nesaucu klāt, jo tad viņa pati sāka uz manu pusi stampāties, es atkal plivināju striķi, un šamā tāda aizvainota izdomāja, ka tad viņa nenāks pie manis (ja jau es negribu), bet ies man garām :/
Bet es nesūdzos pirmo reizi tāda saskaņa.
Vairs nav:
Hail the barbarians
Cheer your en-dowers
Greet the barbarians
Wave your well wishers
Tagad ir:
all tired and naked
i’d trade my gun for a blanket
and get some sleep tonight
to wear tomorrow’s scars with pride
Jauki, ka mēģini no zemes - un bez pareizajiem apaušiem, ja zirgam nav ne jausmas, kas būs, tiešām ir grūtāk. Enīvei, jautājums - ko iesāki dzeloņcūkā, kad biji nonākusi līdz savai pēdējai fāzei un Impērija joprojām neatsaucās?
Bet vispār būtu forši to redzēt dzīvajā, tad arī kādu sakarīgāku padomu varbūt varētu dot. :) Tu uz DZ vēl kādu reizi arī esi bijusi?