ausis glauda: rādiō
Mīļais Bombejs :/. Atceros kā O. uztraucās, kad viņam uznāca vārgums pirms prombraukšanas un domāja, ka nemūžma no tās elles prom netiks. Un tad, kad atlaba nevins viņu vairs pretī negribēja ņemt, jo milzīgs taču, ja nu ņem un nobeidzas iekštelpās vesela siena jāgāž ārā :/.
Mēs ziemā braucām to stalli skatīties (pirms viņa Bombeju uz turieni pārveda), vienīgais, kas tur tāds riktīgi labs bija milzīgas ganības, pašam stallim, izbijušai cūkufermai (?), bija šausmīgi zemi griesti un tāds pasmacīgs gaiss, bet viņi vismaz tur kaut ko intensīvi remontējās.
No pazīstamajiem tur vēl Ļjuska (Luste) stāv, nevaru vien beigt pārdzīvot, ka viņu pārdeva pirms es biju spiesta mainīt staļļus. Tik vienreizēji jauks lopiņš!