ausis glauda: rādiō
Mīļais Bombejs :/. Atceros kā O. uztraucās, kad viņam uznāca vārgums pirms prombraukšanas un domāja, ka nemūžma no tās elles prom netiks. Un tad, kad atlaba nevins viņu vairs pretī negribēja ņemt, jo milzīgs taču, ja nu ņem un nobeidzas iekštelpās vesela siena jāgāž ārā :/.
Jā, no Kleistiem, viņa saimniece, cik saprotu, tur arī bija ar viņu sākusi trenēties vai kaut kā tā, atceros, kad viņu vēl nezināju viens draugs stāstīja par savu savu draudzeni, kas apsēsta ar Kleistu Bombeju. Škiet, ka rūpējās par viņu vēl tajā laikā, kad viņš skaitījās valsts zirgs.
Pati septiņus kleistu nomas zirgus esmu rehabilitējusi, vienu neizdevās izglābt, viens nodzīvoja vēl gadu, bet tikai par vienu esmu 100% pārliecināta, ka sveiks un vesels spriņģo vēl šodien. Visu laiku vis-vis-vismīļākais zvērs arī bija no tiem kleistiniekiem. Tāpēc arī tik šausmīga empātija šajā gadījumā.