Piektdienās jau par tradīciju ir kļuvusi pilsētas pilnīga aptumsināšana. Protams, kas tad man - sadedzinu sveces un drukāju savu romānu kā Šarlote Brontē. Bet dīvaini, kā iestājoties pilnīgai tumsai, no savām slēptuvēm izlien visādi devianti, bez maz vai ģenētiski ieprogrammēti.

Vispār man jau pagājšnedēļ bija ideja uztaisīt militāros krājumus nebaltai dienai, jo tie elektronisie mūzikas kvantumi ir diezgan relatīvi, bet domu ātri atmetu, jo atklājās, ka Youtube ir nepieklājīgi maz Dernière Volonté, un bez viņa nu nekādīgi nevar! Militārais sintīpops un uķi-puķi franču valoda kopā izklausās tik... charmant... aimable... ravissant... trūkst epitetu!