Pilnīgi prieks kā es cīnos ar neatliekamu darbu čupu (par kuras esamību es zināju jau apmēram mēnesi, bet šitā vienalga ir jautrāk), žēl tikai, ka nepietiek laika melanholiski apcerīgu darba postu drukāšanai. Par produktivitāti kārtējo reizi jāpasakās Triarii par viņu daiļradi, jo uz šitās dziesmas pamata ir tapis viens kursadarbs, viens bakalaura darbs, divas prakses atskaites un neskaitāmi referāti.

Lai nu kā, vēl bišķi, bišķi un tad kaut kur socializēties.