Mani vajā profesionālais kretīnisms un termins "nemirstība".

Ne-mirstīgs - tāds kas nevar nomirt.
Vampīrs, piemēram, ne? Vismaz visiem rakstniekiem patīk aprakstīt kā mirušus, bet mūžam dzīvojošus, tipa sava veida zombiji. Tā kā vispirms vajag nomirt, bet tas nozīmē, ka var nomirt - tātad mirstīgs, nevis nemirstīgs. Un arguments - vairs nevar nomirt ir totālas muļķības, jo kā gan var nomirt divas reizes? Klīnisko nāvi nepiesaukt, jo tā nav gluži nāve (tāpēc, ka ir atgriezeniska). Pēc šīs loģikas es savus vecvecākus varu saukt par nemirstīgiem, jo viņi jau vienu reizi ir nomiruši un pavisam noteikti nenomirs vēlreiz (protams, ja pieņem, ka nepastāv reinkarnācija). Galu galā kā kaut kas miris var būt nemirstīgs! Ir taču jau miris!
Dzīvs un nemirstīgs. Aha, Dankans Makleods (Here we are, born to be kings, We're the princes of the universe)! Dzīvs un nomirt nespējīgs. Bet ar atrunu, ka netiks nocirsta galva. A kam negadās paslīdēt un nokrist ar kaklu uz cirvja. Tātad var nomirt - vienkārši ilgdzīvotājs.