Man patīk čīkstēt, ka man nav nekādu talantu (un lielākajā daļā tā arī ir tīra patiesība), bet tomēr ir gan viens, par ko esmu bijusi apskausta jau no laika gala. Draudzenes, klasesbiedrenes, pat krustmāsas. Ceriņu lamītes man pašas skrien virsū, kuram ceriņu zaram pieskaros, tur ir... reizēm pat trīs vai četras.
Šogad 20+21. Njā, redzu to, ko citi neredz un neredzu to, ko citi redz.