Mani fascinē mana spēja novilcināt filmu skatīšanos līdz piemērotākam brīdim, beigu beigās noskatoties pavisam nepiemērotā brīdī.
Un tagad es Det sjunde inseglet atcerēšos kā "nāve ar zāģi" un "mēra slimnieks, kurš mira piecas minūtes, streipuļojot un klaigājot "es mirstu, es mirstu!""

Bet pati ideja - par šaha spēlēšanu ar nāvi, bija ļoti jauka. Jāsaņemas kādreiz iemācīties to nolāpīto spēli (jo nāve jau laikam duraku nespēlē).