ausis glauda: Strops - Jauna suga
Man laikam tomēr nepatīk Rīga. Vismaz centrs. Vajag tieši divas minūtes ārpus autobusa, lai uzmāktos spēcīgs fizisks nelabums. Tās gaismas un mašīnas... šurpu turpu, pretīgas smakas no kurām visriebīgākā ir katalizātora skābā smaka, un cilvēki... skrien uz visām pusēm, kā vasarā pavelkot nost kādu akmeni, kurš savā vietā nostāvējis n-tos gadus. Lētas cigaretes, paģiras, kas nomaskētas ar salkanām smaržām, mākslīgas kažokādas un mazgadīgie.
Esmu dzīvojusi laukos un kopusi dažādus lopiņus, bet šitik netīra neesmu jutusies nekad.
Vanna, vanna, vanna!
Nez, es kā Rīgas aborigēns pie tā laikam pluss mīnus esmu pieradis. Lai gan tā aklā steigšanās sazin kur arī krīt uz nerviem. Visi tik drudžaini skrien kautkur, gāž tevi no kājām, grūstās un traucē un galarezultātā paši diez vai zin kur un kāpēc skrien!