Aizmirsu mājas flešu ar Maģistra darba melnrakstu, kas šodien jānodod.
Hurray for me!
Cilvēks, kas visu vienmēr pārsūta sev uz e-pastu, to atļāvās neizdarīt vienu reizi un redz kāds forš rezultāts!

upd. Trīs reizes drīkst minēt, kur atradās fleš, kad es biju no Rīgas aizbraukusi līdz mājām un nogrūdusi visu galda saturu uz zemes, lai labāk šamo atrastu... Jā - viņš īstenībā visu laiku bija manā somā un klusiņām smējās!

Zipedī-dū-dā!

Kad mums bērnībā bija garlaicīgi un likās, ka dzīvē trūkst "akšena", mēs atsējām pāris mēnešus veco sprigano teliņu, protams, tā lai izskatītos, ka pats norāvies. Un tad skatījāmies, kā visi skraida, bļaustās un mēģina izdomāt, kā šams atdabūjis to šausmīgo mezglu vaļā.
Morāle ir tāda, ka no mums būtu sanākuši labi noziedznieki, jo nevienam neradās nekādas aizdomas par ļaundarību, bet kā tas dzīvē gadās potenciāls netika izmantots un sanāca divi juristi un programmētājs.
Noziedznieki savukārt kā jau sen ir noskaidrots vairākumā gadījumu nav diez ko tālredzīgi un ārkārtīgi pļāpīgi. Reizēm gribas purināt lietas materiālus un nebalsī spiegt "TURI MUTI NEJĒGA!" Gadās arī, ka vāvuļo pat tad, ja neviens neko neprasa.
Tatad - divai literārie epic fail tepat no Eiropas:
1) Vlads Tanevski
2) Kristians Bala