Visvairāk man patīk būt ziemā, kad sniegu var ēst un aizbāzt aiz krekla...

Visu dienu asaro acis nevar saprast - no aukstuma, no starojošā baltuma vai no skaistuma. Tā vien gribas sabrukt pie kāda apsarmojuša bērza un šņukstēt: "Not from human hands!" Kā to darīja Raisas vampīrs Armands jūsmojot par Bizantiešu inkonām.
Un autobusa stikli bija aizauguši ar leduspuķēm.
Par pīlēm un tumšām vārnām ar pūkainiem vēderiem citreiz...