Izskatās, ka oktobris ir bijis bezmaniaku mēnesis. Tāpēc ātri jāsteidz uzrakstīt uzrakstīt kaut kas tik baisms, ka atsvērtu oktobra zudumu.
Labās Sliktās tradīcijas turpinot, vēlviens vīrišķis.
Šams atsvērtu ne tik vienu mēnesi bet veselu gadu! Pēc viņa biogrāfijas man vēl nedēļu bija dzirdes halucinācijas - likās, ka pamestajā kaimiņmājā kāds bļauj (varbūt arī bļāva, es, protams, negāju skatīties).
Anyway

Jeffrey Lionel Dahmer (1960 - 1994)

Pārskatot bērnību var izdarīt virspusēju secinājumu - varētu būt normāls bērns, ja pārāk neaizrautos ar viskiju un beigtu dzīvnieku preparēšanu, kas vispār izklausās pēc Makdonalda sindroma (ne tā McDonald's, kurā dod garšīgo saldējumu). Psihiatriskajā ekspertīzē atzinis, ka jau no bērnības viņu vajājušas ne visai normālas fantāzijas par beigtiem un bezsamaņā esošiem cilvēkiem, precīzāk - vīriešiem. Reiz pat viņš gaidīja noslēpies krūmos, lai izrubītu kādu skrējēju ar beisbola nūju, bet skrējējs tajā dienā garām neskrēja.
Pirmais upuris bija kāds ārkārtīgi neveiksmīgs stopētājs (bieds jums visiem stopētājiem!), kuru viņš uzaicināja iedzert aliņu, bet vēlāk izrubīja un nožņaudza. Pierādījumu slēpšanas nolūkā sagrieza līķi gabalos, vairākas nedēļas glabāja mājā zem grīdas, līdz beidzot sadauzīja ar āmuru un izkaisīja mājas pagalmā.
Tad sekoja pāris gadu pļēgurošana un armija, līdz 1987 gadā atsāka nelāgo paradumu, sazāļojot un līdz nāvei piekaujot kādu savu mīļako, kas bija aizsākums četrus gadus ilgai portatīvai nāves fabrikai viņa (213) dzīvoklī. Un ne jau vienkārši novācam, norokam stilā. Nē! Nāve kā "manjakošanas" galvenais mēŗķis ir tikai sievietēm. Šis tips bija NOPIETNI slims - nekrofīlija vēl ir tikai puķītes! Viņš mumificēja savu upuru galvas un ģenetālijas, saglabāja to galvaskausus, piestūķēja pilnu ledusskapi ar gaļu, kuru noteikti arī ēda, nemaz nerunājot par milzīgo "marinējamo" sērskābes mucu, pēc kuras līķus varēja vienkārši noskalot podā (visas darbības protams tika iemūžinātas fotogrāfijās).
Turpinot vājprātu.
Viņš izstrādāja plānu, kā no skeletiem uzbūvēt altāri, kā arī sāka eksperimentēt ar upuriem - meģināja izveidot zombiju, izurbjot galvā caurumu un pilinot tur sērskābi, bet nekādi zombiji, protams, nesanāca - tikai vēl vairāk līķu.
Vienam no upuriem izdevās izbēgt, un arī tikai sagadīšanās pēc - jo maniaks bija pārdzēris jēgu.
Tam sekoja atzīšanās policijai, kas noformēta uz 159 lapām (iekļaujot visas "receptes") un 15 mūža ieslodzījumi, jo Viskonsīnā nepiemēro nāves sodu. Cietumā biedri viņu mēģināja novākt, kas ar otro reizi arī izdevās.

Apmēram tas pats skatāmā formātā