October 30th, 2008 (08:11 pm)
ausis glauda: Мельница - Ночная Кобыла
ausis glauda: Мельница - Ночная Кобыла
Muahaha! Dabūju grāmatu
 |
Un ne mazāk nozīmīgs guvums - burbulīšiepakojums!
Un ne mazāk nozīmīgs guvums - burbulīšiepakojums!
Comments
|
Posted by: Witch-queen of Angmar (
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} lenora) Posted at: October 30th, 2008, 09:44 pm
|
|
Tāpēc jauarī to teoriju nekur nepiemin un, die's pasarg, nepiemēro kā pastiprinošo apstākli.
Njā, vēl jau ir arī tādi slima suņa murgi kā fenotipoloģija.
|
Posted by: šamm (
kuruau_loss) Posted at: October 30th, 2008, 09:49 pm
|
par laimi nekā nezinu un/vai neatceros
|
Posted by: Witch-queen of Angmar (
lenora) Posted at: October 30th, 2008, 09:54 pm
|
|
"zinātne" par cilvēka ārējā izskata sakaru ar raksturu/novirzēm. Apmēram tikpat pamatota zinātne kā tā, ko pielietoja inkvizīcija atpazīstot raganas (sak, šitā ir pārāk smuka, lai būtu no dabas tāda, gan jau ka pārdevusi dvēseli sātanam, droš paliek nedroš sadedzināsim)
|
Posted by: šamm (
kuruau_loss) Posted at: October 30th, 2008, 10:02 pm
|
sanāk šobrīd lasīt latviešu buramvārdus, un tur minētie iemesli raganu dedzināšani ir kautkas zināmā mērā stipri izmeklēts... piemēram divi kaimiņi/kaimiņienes salamājās tirgū un viena otru sākušas lādēt un saukāt - abas sadedzinātas, jo lāstus dzirdējuši ļoti daudzi "liecinieki"
tāpat sadedzinātas arī ļoti sieviete, kas tik briesmīgu un sarkanu ģīmi bijuse, ka redzams gadiem ar sātanu uz vienu roku... arī sadedzināta.
kautkā galīgi pēc skolas vēstures kursa nav radies priekšstats, ka dižajā latišānijas zemē ir bijusi ļoti plaši izplatīta raganu dedzināšana.
sak' padomju gados turpinātā budžu būšana. arods jau ieaudzināts saknēs?
skumji reizē, par stulbumu, sak' melnā pētera kultūra šeitan plaukst un zeļ.
|
Posted by: Witch-queen of Angmar (
lenora) Posted at: October 30th, 2008, 10:21 pm
|
|
Latvieši buramvārdi? Tb. vārdojumi? Manar ir viena grāmata, bet man kaut kā netīk tāda "mantojuma" izpaušana, vismaz mūsējie no dzīvesošajām dzimtas sievietēm ir zināmi tikai mātei un man, nemaz nerunājot par kaut kādiem žurn;alistiem un, vēl trakāk, lasītājiem.
Latvieši, raganu dedzināšanā, vēl bija tīri humāni, reliģiozākās valstīs (visādās spānijās un itālijās) dedzināja arī vienkārši smukas meitenes, cilvēkus ar pareizo kārpu, dzimumzīmju kombināciju, un ne jau tikai sadedzināja, bet pirms tam vēl spīdzināja vienkārši tā pat vai ar ordālijām. Nīderlandē piemēram pilnīgi visām sievietēm bija jāsveras ar slotām, tur bija kaut kāds svara cenzs par kuru nevarēja būt vieglāka, savādāk spičku klāt.
Bet viduslaiku cilvēki vispār neizcēlās ar īpašu attapību, piemēram sodīja arī dzīvniekus, francijā mērkaķi sodīja ar nāvessodu par spiegošanu, spānijā kodi sodīja ar nāvessodu - pārgriežot rīkli, pārējās kodes izraidīja no provinces u.tt. u.tjp.
|
Posted by: šamm (
kuruau_loss) Posted at: October 30th, 2008, 11:18 pm
|
nu nez, nez, diezko humāni par viņiem nevarēšu izteikties.
visi vienā katlā vien metami, i galu galā uz vidzemi, t.i. ziemeļlivoniju, kas smagās likantropijas sērgas skarta ne viens vien baznīcļauds no svētās pāvesta zemes braucis...
laikam mācīties kā ar vilkačiem sadzīvot šamie necentās
|
Posted by: Witch-queen of Angmar (
lenora) Posted at: October 30th, 2008, 11:39 pm
|
|
Nu jā brauca jau brauca, bet man šķiet vairāk tāpēc, ka tajā laikā mēs bijām tāds pats "kūrorts" kā Turcija
Ar mirušiem vilkačiem ir vieglāk sadzīvot
|
Posted by: šamm (
kuruau_loss) Posted at: October 30th, 2008, 11:47 pm
|
bet takš tieši vācu muižniecībai tika pārmests itin nemaz ar tik reti par ielaišanos vietējo tumšajos paradumos naktīs ādu pārvilkt un mesties lopu un ļaužus plosīt un kas nu tur vēl.
|
Posted by: Witch-queen of Angmar (
lenora) Posted at: October 30th, 2008, 11:57 pm
|
|
Nu par vācu muižniekiem, kas tērpjas ādās un dzenā pašu ganāmpulkus gan es nekad neesmu dzirdējusi :)
Man šķiet, ka skolas laikā kultūras vēstures skolotāja vilkačus izskaidroja ar latvieša skaudīgo dabu.
Bet nu vilkačus gan jau, ka visādi vēsturnieki labāk pārzin.
|
Posted by: šamm (
kuruau_loss) Posted at: October 30th, 2008, 11:59 pm
|
tač tikai un vienīgi dzimtas tradīcijas :)
|
Posted by: Ūūlę (
chimera) Posted at: October 31st, 2008, 10:43 am
|
|
ir ir teikas par pāvilkojušiem muižniekiem :)
|
Posted by: Witch-queen of Angmar (
lenora) Posted at: October 31st, 2008, 11:13 am
|
|
Nez teiku grāmatas stāv noputējušas bērnu grāmatu skapī blakusistabā.
Vienīgais mistiskais zvērs, kas mani interesēja bija lietuvēns. Ar visām gadskārtējām jāņunakts pīlādžzariņa nolikšanām virs kūtsdurvīm un ar ogli vilktiem lietuvēnkrustiem uz sliekšņa.
Tikai kādam vajadzēja visu bērnības prieku par vēcāsmātes izdarībām izbojāt "zinātniski" izskaidrojot, ka lietuvēni esot sermuliņi (vai kādi tur tie mazie zvēriņi - pavisam ne mītiskie), kas vasarās ielienot piekarsušās kūtīs uzlecot uz sasvīdušiem lopiņiem un laizot nost sāli, un rezultātā visu nakti baidoties un mēģinot to zvēru nokratīt arī lopiņi paliekot tādi.. nekādi.
|
Posted by: Ūūlę (
chimera) Posted at: October 31st, 2008, 11:51 am
|
|
par sermuliņiem savukārt es neko nezināju. booooring.
bet cilvēkus, cilvēkus kas mocīja? ne tak nekādi sermuliņi! haha!
|
Posted by: Witch-queen of Angmar (
lenora) Posted at: October 31st, 2008, 12:12 pm
|
|
cilvēkiem ir pašiem savi lietuvēni, kurus sauc par murgiem :)
|
Posted by: Ūūlę (
chimera) Posted at: October 31st, 2008, 12:15 pm
|
|
nē, nē, nē! nekāda zinātniskā pasaules skatījuma! :)
*aizbāžu ausis
|
Posted by: Witch-queen of Angmar (
lenora) Posted at: October 31st, 2008, 12:34 pm
|
|
Un kā man justies pēc tiesu psiholoģijas lekcijām, ja sākumskolā latvju rakstu priekšmetā esmu apguvusi cildeno lietuvēna nokratīšanas prasmi, kas tagad izrādās ir kaķim zem astes!
cik uzmetu aci viki viki, tur kas līdzīgs tieši minēts. par to agresiju palielināto nez tikai. tāds tipisks tēvainis no purčika vai maskačkas specifiskā stādijā (kādā šams katru vakaru jau pēc 18tiem) ar tipisku hromosomu komplektu itin mierīgi spēs izrādīt manāmi lielu agresijas potenciāli, īpaši vēl kā stimulēts (piemēram ar trejzaru dakšu!)...
bet par krim sci fi, bijis reāls pamudinājums šamos vairāk sēdināt un nelais ārā. tā gadās.