Beidzot biju mežā/purvā.

"Redz kur sarkanas ogas!"
"TĀS nav sarkanas ogas, TĀS ir zaļas mellenes."

Iebāzu degunu svaigi saplaukušā bērzā.
Un svaigi saplaukušā liepā.
Vaivariņos ne tik degunu, bet rokas ar'.

Vislielākais prieks gan nebija par to, ka varu izošņāt visus jaunos augus bez anafilaktiskā šoka vai cita paliekoša efekta, bet gan par dzīvnieku kapiem, kas pa šiem gadiem ir nereāli izpletušies. Cilvēki ir apsēsti ar kapu kultu!