Apsēstība nr. 1
March 5th, 2008 (09:00 pm)
ausis glauda: Schubert - Minuet
ausis glauda: Schubert - Minuet
Viktoriāņu amazones
Atbilstoši apsēstības lielumam esmu saraususi tieši proporcionāli daudz bildes un zīmējumus no pašiem amazoņu kustības pirmsākumiem 17. gs un beidzot ar mūsdienu interpretāciju par tēmu. Be īstais amazoņu ziedu laiks, protams bija, 19. gs. otrā puse.
Katra kārtīga amazone zina, kas ir lēdija Godīva, skaļi runāt par to gan neklājas. (tiem, kas nezin - tā tante kas viduslaikos plika jāja pa pilsētu, lai paglābtu zemniekus no nodokļu paaugstinājuma. Fakts ko cilvēkiem patīk noklusēt ir tāds, ka konkrētā pilsēta piederēja viņai, un nodokļu lielumu noteica viņa pati. Tātad - parasta viduslaiku mētelīšvirinātāja)
Ampīra amazones vispār ir vāks. Nav brīnums, ka tajā laikā lietoja dīvainu side-saddle modeli pie kura sievietes vnk piesprādzēja, jo kā zināms šī laika dāmas izcēlās ar savu vārgumu un tuberkolozes slimnieka cienīgo balto ādu un tumšajiem lokiem zem acīm, ko panāca dzerot etiķi un citronu sulu. Un tajā laikā stilīgi skaitījās uzķūnēt zirgus nogriežot viņiem ausis (kā bildē redzams)
18. gs. 50tie
18. gs 70tie - nāvīgi stilīgi - milzīgs lieko matu šinjons un uz pieres sagāzts cilindrs.
18. gs 80tie
20 gs. sākums - mūsdienīgais amazoņu izskats. cilindrs iztrūkst, jo tajā laikā tādus nēsāja tikai precētas sievietes, bet šo principu mūsdienās ievēro tikai Anglijā un daļā ASV. Ak jā - brūni nevis melni cimdi, melnus drīkstēja vilkt tikai sēru laikā.
darbībā
noteikti 19. gs beigas, kad fototehnika bija pietiekami attīstīta, lai fotografētu arī kustīgos dzīvniekus
dzīves lielā mistērija - kā viņas pamanās nelauzt sprandu
Vēl lielākā mistērija, kā viņas pamanās izpildīt kaprioli izmantojot tikai vienu kāju :/. Bildē redzama pagrimusi sieviete, jo iejāde, it sevišķi baroka jāšanas skola, kas izstrādāta īpaši kara vajadzībām, bija vīriešu darbības lauciņš
Mūsdienās slavenākā vēl (pagaidām) dzīvā amazone karaliene Elizabete II (pirmajā bildē vēl princeses kārtā)
viņas vīram, ne jau pašai godivai, ne? viduslaikos tas tomēr made difference.