| Rekviēms Frīdim |
[Jan. 18th, 2008|01:08 am] |
šorīt pamodos pirmā - laikam jau organisms pats iestellējās uz Lielo Dienu Immigreišn birojā. tipināju uz tualeti - baigi vajadzēja čurāt. un tur es ieraudzīju Viņu: maigi pelēku, mīlīgi pūkainu daudz-un-garkājainu nezvēru, nepārspīlējot (nu, varbūt tikai drusciņ), manas plaukstas ar izstieptiem jau tā iedzimti gariem plus vēl visu bērnību un agrīno jaunību cītīgi uz klavierēm trenētajiem un staipītajiem pirkstiem garumā. kaut ko tādu var tikai pa diskoverī čannel redzēt, tādi monstri, turklāt vēl mīlīgi pelēki un pūkaini, realitātē taču nevar eksistēt, vai ne?! pirmajā stāvā biju viena, tādēļ izbailēs spiegt un kliegt tāpat nebija jēgas - vien šausmās sastingt, viscaur apķept aukstiem sviedriem, tad atkust un lēnītēm izmanīties no sorķīra un turpināt drebināšanos virtuvē. atkāpos atmuguriski; arī nezvērs, laikam taču cies(z?)dams no nepamatota mazvērtības kompleksa, atkāpās aiz šampūna pudelēm.
tikusi puslīdz drošībā, drudžaini prātoju, ko iesākt tālāk. vīriņu modināt negribas, bet čurāt ta baigi vajag. neko darīt - jāmodina ir: ar šitik eksotisku krīzes situāciju pati tikt galā nevarēšu vis. kāpju augšā, maigi modinu vīru, kautrīgi, ar gariem ievadiem un stostīdamās mēģinu viņam pateikt, ka lejā radusies problēma. nule pamodinātajā vīriņa ar manu pārlieko uzmanīgumu un kautrību iesveļas panika, un tad es mēģinu izdabūt pār drebošo lūpu: tur..lejā..tualetē..milzīgs..šausmīgs..zirneklis..piedod..ka modinu..bet..čurāt vajag..bet tur..zirneklis..šausmīgs..milzīgs..
vārdsakot, Frīdis ir beikts. es gan lūdzu, lai nost negalē - tikai lai aizdzen, taču vīrs prātīgi noteica, ka aizdzīt jau viņš it kā varētu, taču nevarot garantēt, ka dzindzis neatļepatos (jums vajadzētu redzēt tā briesmoņa pārvietošanās reaktīvos ātrumus!) atpakaļ na samom inķeresnom mesķe, un bikses piečurāt man pat iespaidīga izmēra zirnekļa dzīvības glābšanas vārdā negribētos. tādēļ, un ne tikai tādēļ, dzindzim tika uzpūsts insekticīds. arī tāpēc, ka filipīnieši ir ļoti māņticīgi (tas no ķīniešiem) (par filipīniešu un ķīniešu māņticību vispār varētu stāstīt un stāstīt), un viņiem, tāpat kā mums, zirnekli naktī redzēt ir laime, bet dienā - bad omen.
jūs tak zināt jēdzienus (terminus?) no dzīvnieku pasaules, kas sākas ar "mājas -": "mājas pele", "mājas kaķis", "mājas..nezinu, kas vēl..circenis". "mājas" - tas ir kaut kas mājīgs vai ne? mājīgs - tas ir cita starpā drošs un nekaitīgs, vai ne? tad nu Frīdis arī esot mājas zirneklis. "domestic". nezinu kā jums, taču man, Filipīnās mitinoties, diemžēl ir mainījusies jēdziena "domestic" izpratne. jo īpaši, kopš uzzināju, ka šeit nereti rezidējot "mājas skorpioni". tieši tā. domestic skorpioni. pelēki vai brūngani esot. dzeļot gan, bet ne nāvējoši. tikai tā, ka cilvēks atslēdzas. čik, au, un babah gar zemi, čau. vīram ir gadījies piedzīvot. mājās, protams, kur gan vēl var mājas skorpions iedzelt, vai ne.
bet Frīdi žēl. mīlīgi pelēks un pūkains nezvērs bija. nez, ko viņš ēda. nestāstiet, ka lopam ar tādiem apmēriem var pietikt ar tām retajām mušām, ko te šad tad šur tur mana. peles varbūt? jā, peles. mīlīgi pelēkas un pūkainas peles. |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
