Saspēra velns to zaļo krūzi - [entries|archive|friends|userinfo]
Hlorēts ūdens

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Sep. 23rd, 2016|08:26 pm]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Šodien pirms pamošanās, šķiet, bija dīvains sapnis. Neatceros nevienu personāžu, nevienu vietu, nekādu sižetu; nedomāju, ka vispār tur bija kaut kas no minētā. Bija tikai sajūta. Atrados kaut kur, kur bija miers, vieglums, skaidrība un harmonija. Pamodos smaidoša un laimīga. Pēc tam gan viss normāli. Paklusēt šur, paturēt muti tur, papraktizēt klusēšanas Midasa zeltu, jo ikviena izdvesta zilbe vienmēr pēc tam ir jānožēlo.

Nav ne jausmas, kur es miegā biju aizblandījusies, taču labprāt tur būtu palikusi.
linkregister

Comments:
[User Picture]
From:[info]zivs
Date:September 23rd, 2016 - 08:59 pm
(Link)
Pirmās rinkopas pēdējais teikums.
Ja es to, pat zinādams un gribēdams, spētu..
Tas ir kaut kas rets un tīrs.
[User Picture]
From:[info]shelly
Date:September 23rd, 2016 - 09:11 pm
(Link)
Man patīk domāt, ka tā vieta kaut kur tevī ir - dziļi, dziļi :)
[User Picture]
From:[info]lennay
Date:September 23rd, 2016 - 11:09 pm
(Link)
:)

Riskējot izklausīties pēc vēnugriezīgas pusaudzes, atzīšos, ka man šķita, ka varbūt biju miegā drusku nomirusi.
[User Picture]
From:[info]shelly
Date:September 24th, 2016 - 11:49 am
(Link)
Nu, nāve jau attiecas uz visiem, manuprāt, ne tikai uz suicidāliem pusaudžiem. Tā ir viena no ļoti retajām lietām, kas ir droši zināmas par dzīvi - ka tā ir pārejoša.