Ceru, ka bērnisķīgs palikšu līdz pat alcheimeram, kas mani pamazām ievedīs zīdaiņa saprātā:))

Vienkārši ilustrēju situāciju - ja tā salīdzinam, tad man lielas daļas cibiņu darba apstākļi šķiet tikpat neciešami, cik viņiem - zivju fabrikas strādnieču apstākļi. No citas puses, ja man būtu šausmīgi slikta atmiņa, varētu šeit pierakstīt pilnu cibu ar šausminošiem aprakstiem par tiem baisajiem apstākļiem, kuros pavadīju visu savu jaunību. Taču šajā gadījumā mana atmiņa strādā diezgan labi un tiešām atceros, ka darba un dzīves apstākļi man pašam šķita pilnīgi normāli, par spīti tam, ka lielākaja daļā darbavietu tie tiešām bija stipri sliktāki, nekā šīm te strādniecēm.

Proti - kas tagad notiek? Kaut kāda žurnāliste stāsta, cik neciešama dzīve ir šīm te strādniecēm, aber, visdrīzākais, ka pašām strādniecēm tā nebūt nešķiet, jo viņām mājās nav nemaz labāki tie apstākļi. Tās pašas izgulētās gultas, iespējams, daļai pat vispār nav dušas, bet ir dzērājs vīrs, kurš viņas regulāri sit.

(Reply to this) (Parent)