man gan shkjiet tas ir pilniigi no cilveeeka buutiibas atkariigs.
manis pashas spilgtaakais piemeers - mans chiilieshu draugs ar native american asiniim (un izskatu) veeljoprojaaam man skaipaa vienmeer bljauj latviski - vai tu gribi alu?!(un bez akcenta!) :D mani savaldzina cilveeki, kuri kaut teikumu speejushi tavaa valodaa izteikt :) tas ir tik personiski un miilji :) jo ir veelme..

(Reply to this) (Thread)

Jā, tieši par to es runāju. Ka cilvēki to ļoti personīgi uztver. Es arī agrāk no sajūsmas ģībonī kritu no tā, ka kāds iemācījies MANU valodu, taču tagad man vairs tas nešķiet nekās tāāāds. Valoda ir darbarīks - tā atver durvis komunikācijai, bet ja kādam nav baigā interese nedz par dainām, nedz briesmīgi gribas draudzēties, kopīgi Vanagu kapāt un šašļiku cept, tad mani kā latvieti tas noteikti neaizskar un neaizvaino.

Ar vīru mums valodu jautājumos vispār nekādu domstarpību nav. Mēs kaut kā pavisam dabiski, līgani operējam pamīšus ar trijām valodām, filipīniešu valodas proporcijai pamazām palielinoties, tomēr neitrālo (angļu) valodu atstājot kā galveno.

(Reply to this) (Parent)