Lasīju šito ierakstu un pie sevis domāju, jopcik, vot kā man ir paveicies. Es neesmu diži kārtīga un mans bf ir no tāda paša koka taisīts un mēs dzīvojam vnk lieliski - bez neviena, pat ne sīkākā pārmetuma vai kur nu vēl strīda par kārtības tēmu. Ja kāds grib, tad kārto, bet spiesta lieta nav. Var jau būt, ka sooner or later pienāk tas, ko tu saki, bet mums 2 gadu laikā šis ne reizes nav iestājies.
Tā kā - izņēmumi ir, vnk daudziem tā nepaveicas, tas arī viss.

(Reply to this) (Thread)

Cilvēkiem ar vienādiem "Kārtības, tīrības" koeficientiem drupinātājs nāk manāms pēc kādiem trim, četriem kopdzīves gadiem, un tad progresē - līdz ar nez no kurienes uzradušos paaugstinātu jutību pret, piemēram, partnera krākšanu. Vismaz manās pieredzēs tā ir (bijis). Divi sivēni var dažus gadus omulīgi rukšķināt, bet tad kaut kā pamazām sāk viens uz otru kviekt par lietām, kas kaitina, aizvien omulīgi ignorējot tās, kas nekaitina, bet pēc sabiedrības vispārpieņemtām normām kaitinātu jebkuru citu ar augstākiem Kārtības, tīrības standartiem, piemēram, radus.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tu arī esi no tām, kurām patīk "bet es taču teicu, ka tā būs!"? :D

(Reply to this) (Parent)