| "Kārtība, tīrība" 2 |
Mar. 16th, 2012|04:43 pm |
Kamēr cilvēks ar zobu birstīti rūpīgi izpucē trauku žāvējamā skapīša gropes, visādas domas var izdomāt. Par Kārtību tīrību, protams, ko gan vēl.
Pāru un ģimeņu sadzīvošanā Kārtības, tīrības jautājums laikam ir visbaisākais attiecību drupinātājs. Tāds kā attiecību kariess, tikai, atšķirībā no zobu kariesa, šis pat lāga nav preventējams vai pat aizkavējams. Katrā pārī vienmēr būs viens, kuram tieksme pēc Kārtības, tīrības ir izteiktāka nekā otram. Vienmēr būs viens nelaimīgais kurš a) gruzīs un dzīs otru savākt aiz sevis; b) gruzīs un vāks pakaļ tam otram; c) klusējot vāks pakaļ tam otram, iedzīvosies kuņģa čūlā un vienreiz tā bise vienalga izšaus; un otrs nelaimīgais, kuram gruzīs. Nav pat ne mazākās nozīmes tam, cik riktīgs cūka ir otrais vai cik psihs pedants ir pirmais. Varētu domāt, ka ideālais risinājums ir sapāroties cilvēkiem ar vienādu Kārtības, tīrības koeficientu. Vai tiešām? Lika drusku pagaidīt. Jo pat attiecībās, kurās dalībniekiem ir vienādas vidējās prasības pēc Kārtības, tīrības, neizbēgami iemetīsies Kārtības, tīrības kariess. Jo, lūk, vienam no pāra nebūs iebildumu pret izmētātām drēbēm, taču dziļi riebsies nenotīrīts ēdamgalds, bet otram - gluži otrādi - šķitīs, ka pelītēm arī vajag ēst, bet tās izmētātās lupatas ir prātam neaptverams cūciskums. Tā ka jā. Mi vsje umrjom. |
|