par DA2 gadu atpakaļ vajadzēja runāt :) tagad, kad visi zin kāds tas bija sūds (bet es anyway to sūdu izgāju līdz beigām) tas ir tāpat kā teikt "es saprotu, ka uguns ir karsta un tā, bet nu ka māja nodegs, tas nu pagalam neder" :) šitā tu nokavēsi visu sāli ar skairimu arī :)

(Reply to this) (Thread)

Daudzi steidzas izspēlēt spēles, kamēr karsts un haips, un tad es redzu pilnus forumus ar raudām par bagiem un gličiem. Tad es labāk nogaidu, kamēr viss ir salabots un sapačots, izdoti un salaboti visādi integrētie un post-campaign DLC (modus gan nekad mūžā vēl neesmu izmantojusi), un paņemu no spēles visu, ko var paņemt. Lai arī vēlu. Nevis kā daži labi, kas izrauj svaigu spēli cauri, pēc tam lūr man pār plecu un prasa - a kas tas tāds (personāžs, epizode utt)? man nekā tāda nebija (un nepārspēlēs jau visu spēli dažu elementu dēļ)!

Kas attiecas uz "visi zina, ka sūds", es tik ļoti nepaļaujos uz veco dižsnobu verdiktiem. Man kā sievietei galīgi nav iebildumu pret ziepenēm un romancēm, pret trivializētām kaujas sistēmām arī nav pārāk lielu iebildumu - gadu daudz un spēlēšanas stāžs tomēr ilgs - cik tad var taktikot vienmēr vienu un to pašu, vienīgais, interesantākas un kreatīvākas (unikālākas) bosu kaujas varētu vēlēties. DA2 bija arī dažas labas lietas gan story-wise (lyrium idol līnija, šādi tādi hinti un tīzeri par big pikčer), gan humoriņš bija labs. Legacy DLC vispār bija ideāls - bija vēriens un episkums, boss fight visčallendžīgākā no visa, kas līdz šim DA sērijā piedzīvots, un wardeņu onkas Džona Loka skatiens pašās beigās vispār priceless. Vislielākie iebildumi man ir pat ne par to, ka spēle kopumā sūds (gaumes lieta, galu galā; ir spēlētas sliktākas), bet gan pret brāķi, piemēram, nejēdzīgi salipinātiem dialogiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Spēlēt šobrīd Morrowind, piemēram, vai kaut vai Oblivion bez modiem būtu nedaudz dīvaini. nevajag jau pārspīlēt, bet Morrowind bez Galsiah Character Development un Unarmoured uzlabotiem man grūti iedomāties :-)

(Reply to this) (Parent)