|
[Dec. 31st, 2011|12:05 am] |
Kurpretī - kamēr karināju vešu, izgudroju terminu
informācijas bulīmija.
Tas ir kā kad cilvēki rij viskaukādus interesantus rakstus un materiālus par dajebkādām tēmām pa internetiem un pēc tam atvemj savos (mikro)blogos.
Iespējams, ka tāds pseidotermins jau eksistē, bet ko gan es te šrubēdama un vešu karinādama varu zināt. |
|
|
Dzīvības un nāves jautājums |
[Dec. 31st, 2011|04:40 pm] |
Kā tur bija ar Vecgada vakara ēdieniem? Jābūt ducim uz galda vai divpadsmit dažādi ēdieni tieši jāēd? Respektīvi, vai var neēst kādus no tiem 12 ēdieniem, kas uz galda, un tas vienalga skaitīsies? Tālāk, kā tieši tie ēdieni skaitās? Piemēram zirņi ar speķi un sīpoliem ir viens ēdiens vai zirņi skaitās kā viens ēdiens un speķis ar sīpoliem - cits ēdiens (jo uz galda tak atsevišķās bļodiņās)? |
|
|
|
[Dec. 31st, 2011|05:57 pm] |
Bet sev, Pūķim, Pūķa gadā novēlu pūķa cienīgas bagātības. Šitā:
Lai var braukt uz LV pierīties lauku labumus. |
|
|
|
[Dec. 31st, 2011|06:17 pm] |
Ironiskā kārtā Kvartāla Kultūras, Reliģijas un Izklaides centrs skaļi translē dziesmu Silent Night, Holy Night, kamēr visriņķī dārd petaržu šāvieni un skan pirdientaurītes - tādas pašas, ko izmanto hokeja fani.
Man ausīs bāžamā vate jau sagatavota. Vispirms piebāzīs vēderu (ar svētku vakariņām), pēc tam ausis (ar vati), un Jaunais varēs nākt. |
|
|
|
[Dec. 31st, 2011|09:24 pm] |
Eu, veči un vecenes, tie jūsu latviešu ēdieni burtiski gāž no kājām. Izēdu parasta izmēra šķīvīti ar karpeļiem, šķovētiem kāpostiem, zirņiem ar speķi un kaut kādiem salātiem, un tagad nevaru ne lāga paelpot, ne pakustēt, ne vispār neko. Ar mokām turu savās vārajās, trīcošajās roķelēs stipras kafijas krūzīti, bet jūtu, ka tāpat nebūs līdzēts. Ak, kāds velns mani dīdīja Vecgada galdu klāt pa latviski nevis apēst pussauju rīsa, gaļas krikumu, drusku salātus un kaudzi tropisko augļu, kas tagad vientuļi nīkst un vīst uz galda. |
|
|
|
[Dec. 31st, 2011|11:29 pm] |
Vīrs dejo, tikmēr suns aktīvi iesniedz pieteikumu dalībai šovā "So You Think You Can Poo", jo ārā tak vislaik briesmīgi šauj.
Blīkšķ. Nokrīt uz grīdas karote - atskan varens blīkšķis. Pameita aizver durvis - blīkšķis. Vēl pusstunda, un tad blīkšķēs tā, ka mājai jumtu raus nost. Bet kas ta man - man ausīs ietūcīta vate, glāzē vīns un un es rāmi smaidu, un savā cibā cenšos noskaidrot, kas noticis manā dzīvē aizejošā gada laikā, bet itin nekā neatrodu. Viena vienīga tukša čaboņa. Saskaņā ar manu cibu, šogad pasaulē ir notikusi tikai viena ievērības cienīga lieta: Šarlotes Atnākšana, autortiesības tur vedjmah un starro. |
|
|