scriba librarius

27.7.14 15:39
"Ak, skaistās livornietes ar apaļiem pleciem, daiļi veidotiem dilbiem un pierēm, kas ir plašas un atklātas kā palodzes. Gluži kā palodzes uz jūras pusi. Kur augsti masti ar baltām burām slīd garām ģerāniju podiem un gaišzili mākoņi peld pa koši sārtām debesīm. Nami šķiet būvēti no miesas, un pie vainas ir sienu krāsa – pelēki rozīga, dzelteni rozīga, zaļi rozīga, tieši to krāsa liek mājām izskatīties būvētām no jauneklīgas, stingras un gludas miesas, un jūras saule uz tās atguļas un atpūšas, kājas papletusi. Sulīgas, prāvas saules šķēles, tik līdzīgas gatavai melonei, ir uzgūlušas fasādēm un ielu akmens plāksnēm, un vakarpusē zeltaina sula lāso no jumta notekām un slēģiem, silts un smaržains, vēl nenorūdzis vīns, kas apreibina bezdelīgas: un tās vairs nešaudās no jumta uz jumtu, raidot asus, garus saucienus, bet gan paplestiem spārniem lidinās šurpu turpu kā piedzērušās, streipuļodamas skanīgajā gaisā, ar galvu atsizdamās pret tumšzilās krāsas pikučiem, ko saulriets atstājis karājamies virs jumtiem.
( vēl par dienvidjūras krastu, kas nez kāpēc ir sajūtams tepat pie mums )
7 raksta ir doma

25.7.14 18:11
Rau, šeit ir skatāma un klausāma pusotra stunda tās absolūtās laimes, kuru mums bija ļauts pieredzēt un no kuras joprojām īsti nevar attapties, lai pieslēgtos dienišķajiem tekstiem.
1 raksta ir doma

9.7.14 00:58
a es šodien gandrīz noslīku. mani kaimiņš izvilka.
par šo tēmu un jauniegūto/atgūto dzīvi es joprojām jūtos tik apjukusi, ka sakarīgi uzrakstīt nevaru.
bet pamatemocija ir apjukums. vai apmulsums.
gan par savu stulbumu, gan par to, cik intensīvs bija tas panikas brīdis, gan par to, cik grūti bija pārvarēt kaunu un saukt palīgā, gan par to, ka nezinu, kā savam izglābējam paldiesu pateikt, gan vēl par visu kaut ko.
29 raksta ir doma

3.7.14 15:38
godīga cibiņa apņemšanās šim vakaram?
[teksts vēlīns, 1740. gads]

"Ikweens Brahlis buhs Klussu un gohdigi us sawu Mahju eet, un us Eelahm ne trakkoht jeb brehkt pee Strahppes 1. ohrt."
3 raksta ir doma

1.7.14 14:13
klausos Baha fūgas. un tā, zaķīši, manā katalogā ir novembra mūzika.
atdodiet gaismu!
ok, ok, vakar ietrāpīju uz skrienamtrases starplietus spraugā, un tur pat uzspīdēja tāds kā gaišums.
bet es tik un tā protestēju. mana būda ir gandrīz noslīkusi dubļos.
0 raksta ir doma

zibšņi un citas kustīgas bildes
28.6.14 19:09
dārzā sākusies ikgadējā skrielīgo sauleszaķu sezona: ķirši izpušķoti ar veciem kompaktdiskiem, zibšņi skrien uz visām pusēm.
un Parižā bija labi, labi, bet mājās, pareizāk, dārzbūdā arī ir labi. sevišķi, kad saule uzspīd. bet vakar, vakar, kad atvēru sava kambara durvis, aiz kurām piecas sešas dienas vītis vainags un visādas svešu mošķu atbaidāmās zāles, tā smarža bija tāda, nu TĀDA, ka tai pašā mirklī ir skaidrs, ka esi vispareizākajā vietā pie vispareizākās smaržas. vot.
un tad es ostīju smaržu un domās pa otram un trešam lāgam skatījos cauri Bila Violas kustīgās gleznas.
[eu, cibiņ, draugs, ja tev gadās būt vietā, kur ir kāda Bill Viola izstāde, aizej. iekš Parīzes Grand Palais ir līdz 21. jūlijam, bet, pēc viņa mājaslapas spriežot, tādu vietu ir daudz un bieži.]
0 raksta ir doma

23.6.14 23:18
trīs uzdzīvnieciņi bzlīgoja, bzlīgoja Sēnas malā, līdz plūstoši pārgāja vombatēnos. totālos. taču galvenais, ko jūsu padevīgais (?) vombatēns pēdējiem bzspēkiem gribēja pateikt, ir tas, ka pie
Sašas Finkelštaina bodītē "Jidiša gardumi" (vai kaut kā tā) Rožkrūmu ielā iekš Marē var dabūt magoņkūkas, kas tiek pasludinātas par priekšmetu, kas pēdējos 30 gados visvairāk līdzinās Kuldīgas "Vāverıtes" dievišķajai magoņu ruletei, kura ir ierakstīta pieminėtā vombatēna gastronomisko atmiņu grāmatas aizkustinošākajāas lappusēs. lūk. bzlīgo.
0 raksta ir doma

16.6.14 16:18
no visiem skumjajiem muļķiem, es esmu visskumjākais.
no visiem bezjēdzīgajiem muļķiem, es esmu visbezjēdzīgākais.
no visiem... utt. utt. utjp.
Tags: dienas noskaņa
3 raksta ir doma

13.6.14 01:19
Sakiet, varbūt kādam ir zināms, vai latviski ir atdzejots Džona Donna/John Donne gabals "A Valediction: Forbidding Mourning" (patiesībā interesē tikai trīs pēdējie panti)?
Varbūt kādam ir pa ķērienam 1940. gadā Valtera un Rapas izdotā "Angļu dzejas antoloģija", tur esot iekšā kaut kas no Donna. Varbūt šis gabals?
2 raksta ir doma

7.6.14 21:31
šovakar uz trases seskus nesatiku, šovakar iztraucēju vakariņas stirnai. diez ko viņa tik aizrautīgi ēda, ka mani elsdamu pielaida tik tuvu, - mazos bērziņus, pīlādzīšus vai kārklveidīgos? vakara saulē tāda riža, riža, gandrīz oranža kā mēs ar jūzeri de savulaik.
Tags: skriet
0 raksta ir doma

5.6.14 21:42
šovakar skrēju vēlāk nekā parasti, mežā rosība citāda nekā stundu vai divas agrāk. izmetas uz ceļa sesks, brūns pludlīniju skaistulis. stāv ceļa vidū, skatās uz mani. skrienu un domāju: ja pielaidīs daudz tuvāk, tātad traks, tad jāmūk man. bet nekā, pagriezās un iespruka atpakaļ krūmeļos. skrienu atpakaļ un aptuveni kilometru pusotru no iepriekšējās tikšanās vietas atkal viens izmetas uz ceļa, tik no pretējās puses. velta man pāris sekundes uzmanības un aizlaižas. nezinu, vai tas pats vai radinieks.
Tags: skriet
0 raksta ir doma

5.6.14 14:11
mirdzošas zilspāres lidinās krustu šķērsu pa dārzu. spožākas un smukākas par tulkojamajiem teikumiem.
0 raksta ir doma