aaaaaaaaa!!! drausmīgi, drausmīgi, vienkārši drausmīgi. nespēju izdomāt mierinājuma melus ne tev, ne sev.

nu, tevi varētu mēģināt no pasākuma atbaidīt ar ziņu, ka tur tieši nedēļas nogalē ir koncerts kādam ziemeļvācijas akordeonistam.
pati mierināšos, liekoties zem deķa. šodien drausmi pārsalu. tagad tāds mazgulēšanas drebulis.
un zini, kas vēl ir drausmīgi. jaunais gads! saproti, nekādu vecgada brokastu! nekādas badzibi dziedāšanas. vispār nekā. vismaz es nevaru iedomāties, kas tā uz sitiena var aizstāt to, kā nav.
ai, tiešām līdīšu sust, kamēr drebuli nav papildinājis pavisam žēlabains žēlabainums.

ē, hā, te nu mēs redzam taisnīguma elementu: tā rudā galva bukletā ziemeļvācijas akordeonistam par dadzi acī. un es vēl vienu mierinājumu izdomāju: mums nepatīk jasmīna levī. finansiālā arschloch dēļ laižu garām infected mushroom un pagaidām izskatās, ka arī raihelu, sevi mierinot, ka mums nepatīk j-mes teātris. kaut nu uganda neplēstu dārgi par oy division, vismaz viens klezmers par to visu, kā nav. bet baidos, ka dilemma tā pati, kas ar ēšanu vai kafiju: vai nu bugi, vai klezmers; vai barankas/beigeļa/simit caurums, ja neizliekas, ka arschloch nepastāv. un nesaprotu, ja reiz šis mums ir askēzes pusgads, varbūt arī ziemassvētkus turpat; nekādas nācaretes, nekādus abū-gošus u c. smalkas un pareizas vietas, bet ņemt un 24. vakarā aizsperties uz beer-ševu, of all places. tur jaunieši grib kurt sārtu un vārīt afrikāņu sautējumu. kad jau, tad jau. nezinu.
vakar biju skatīties iespējamu mitekli; prasu: jūs te nesalstat? - salstam. j-mē visi salst, man atbild. skauju.