nu, skumīgi. 21. eju pārgājienā, 22. pa ramallu tumsā maisīties diezvai gribēšu, un otrās nācaretes dienās man ir skola. labi, viens no diviem: vai nu atradīsies kompānija ramallai, vai viņi būs rūdolštatē.
kā jūsu drusis, haverte?

Pa gaišo dienas laiku atkāpies. Varbūt vakarā nāks atpakaļ.
Man īsti nav skaidrs, vai tas ir/bija grips vai kaut kāda galīgi nepareiza reakcija uz kārtējo pretencefalīta poti.
Vai arī es pārāk iespaidojos no visa, ko sestdien ar bērniņu redzējām Medicīnas muzejā.

turieties. bērniņam sveiciens.
mazstāstiņš par muzeju tēmu: šodien aizstaigāju līdz krusta klosterim (dibinājuši gruzīni 4. gs., šobrīd redzamais - nu, nezinu, manuprāt, mazpadsimtie gs. + piebūves, sētā pāvi un putniņi), tur dikti glītas gruzīnu/grieķu freskas, teiksim, Kristus roka (ar parakstu: "tā kunga roka"), un saujā tādi kā mēs, grēcinieciņi, vai diezgan smieklīgs lats (Lats), kas laista nākamo krusta koku - trejkoku olīvkoks-ciprese-ciedrs. mani, khem, visvairāk iejūsmināja vēsturiskā barbarisma liecības, skrāpējumi šitajās smalkajās freskās. spēju cik necik izburtot krievu variācijas par tēmu zdes' byl vasja - teiksim, poklonik(cietā zīme) jevfimij, 1846; tamlīdzīgi arī grieķiski un kaut kādos neboksterējamos austrumu rakstos. šobrīd tur notiek restaurācija, un man izskatījās, ka viņi šitos saglabā, t.i., cik necik razburto un cenšas neaizmālēt ciet. vēl tur notiek brīnumu lietas ar sengruzīnu uzrakstiem: grieķi tos paklusām bija aizpervējuši ar saviem, tad vēl vairāk saķēzījuši, tēlodami restaurāciju; cerams, tagad tiešām restaurēs.