- 6.8.15 23:20
- šovakar kaut kāds sikopātu uzlidojums. nepatīk man tie sikopāti. nu jūs zināt, vissikopātiskākie kukaiņi, kas bezjēdzīgi un nekontrolējami, proti, sikopātiski, svaidās un mētājas šurpu turpu, brīžam atsitas tev/man pret ģīmi, un vispār ir galīgi nesakarīgi.
mazu odu vai knisli tu, hlopc, nosit, vaboli paņem un smuki iznes no istabas ārā vai nocel no drēbēm, lielos kukaiņus izgaiņā pa logu vai durvīm ārā vai nost no ausīm, un šie puslīdz saprot, kurp viņus dzen. bet šitamie sikopāti nesaprot neko un ir par lielu, lai tiktu brutāli noslaktēti. nu pašķīstu tur uz visām pusēm garas divpārņu kājas un zarnas, un tā. fuj.
"garkājodi ir vieni no primitīvākajiem divspārņiem," raksta gudri ļaudis, un es viņiem piekrītu, pilnīgi truleņi, kas nereaģē uz padzīšanu nost un atkal un atkal triecas ģīmī, vai ar savām neskaitāmajām kājām aiztirinās gar pliku miesu.
varbūt viņi man riebjas tāpēc, ka atgādina milzīgus ar anoreksiju slimus zirnekļus, ko?
Latvijā esot ap 240 dažādas garkājodu un trauslkājodu sugas. būtu labāk man izlikuši internetos sarakstu ar fočenēm, lai es zinu, kā pareizi latīniski lamāt šitos divus, kas te tagad dauzās pret āra kabineta sienu/lampu/manu ģīmi/datora ekrānu.
šie tādām resnākām kājām un gaļīgākiem rumpjiem. bet arī sikopāti.
vēē, ja šitais uzlidojums nebeigsies, ņemšu savu lampu un iešu iekšā. tie bija draudi, ja?! - 4 rakstair doma
- postkukaiņnakts
- 7.8.15 12:45
-
Lemuri, kā tas viss beidzās, ko?
- Atbildēt
- Re: postkukaiņnakts
- 7.8.15 13:26
-
kad viens kārtējais kaut kas (ne garkājods, mazāks) aizkrita man aiz dekoltejas un tad turpināja tirināties pa vēderu, es nolēmu pārvākties uz iekštelpām, jo knaušu siets ir labs izgudrojums.
- Atbildēt