man liekas negodīgi, ka viņi, vidusjūrnieki, var aizbraukt, piemēram uz Zviedriju un izbaudīt ziemas priekus, kam nedēļa ir taisni pietiekami. bet mums nedēļa siltajās zemēs čiks vien ir. pat divi gadi (kā man) čiks vien ir, jo zinu, ka tie baigi ātri aizmirsīsies nonākot atkal Latvijas ziemā.

Gaidīt pavasari gaidu,bet vēl vispirms gribas ziemu kā japānas karogu-baltu ar koši sarkanu sauli

Skaisti pateici. Bet tādu var dabūt tikai agri no rīta, kad svaigs sniegs nolaidies - Rīgas pašās malās vai tālu ārpusē.
Nomācoša ir tā zupa, kas drīz būs ielās. Sāls pleķi uz zābakiem un grīdas. Iesmirduši slapji mēteļi tramvajos. Lāstekbailes. Netumsa - negaisma arī dienas vidū. Pamazām pie gandrīz visām lietām, ko ēd lemuri, veikalā parādīsies uzraksts: izcelsmes valsts Nīderlande. Tā varētu turpināt.
Bet vispār man ir divas ziemas: viena Rīgā otra ārpusē. Tā, kas ārpusē, man patīk. Pagājušogad ārpuses mājā aiz loga pīlādžos barojās zīdastes.