- 10.2.14 00:23
- ja saskrienās par daudz, tad organisms paziņo, ka šodien gana strādāts, un atsakās darīt ko nopietnu un vērā ņemamu, un diemžēl tas attiecas uz visa veida darbiem, arī uz tiem, ko dara galva, nevis kājas. sākumā mēģināju viltīgi piemānīt rumpi, nomainot godīgu rakstāmgaldu pret zvilnammēbeli ar spilvenu krāvumu, bet nekā, šis, proti, organisms, bļaun, ka piekusis, un visu laiku pieprasa visādas barībsvielas, treknus, gardus sierus un mīļoto primitivo ieskaitot. nu ko lai dara? nestrādāt nevar un neskriet arī nevar. (jo mana sirde nojauš, ka tas baltais un baisais vēl atgriezīsies, un tad toč paskriet atkal nevarēs.)
vienvārdsakot, plinte un grāmata ir iemestakrūmosstūrī, un primitivo ir atkorķēts. izdevēji un sirdsapziņa kopīgiem spēkiem mani nobeigs, es zinu. - 4 rakstair doma
- 10.2.14 08:18
-
Vakar saņēmos fizkultūrai pirmoreiz kopš jāņem, mierīgi, neforsējot. Uzreiz vajadzēja l / g ragū ar karpeļu biezeni un puslitra alus, vakars iespējams tikai zvilnot, bet šorīt nevar kājas pāri gultas malai dabūt, kafijas kannu rokā noturēt. Un tas tikai rīts..
- Atbildēt
- 10.2.14 11:15
-
ziņoju: no gultas izlēcu palēkdamās, nekas nesāp, nekas nav aizpampis.
tātad skriešu vēl, dzeršu vēl :)
tev droši vien pie vainas tas alus. vīnu vajadzēja, hehe. - Atbildēt
- 10.2.14 09:57
-
Vārdsakot, lai pilnvērtīgi uztaukotos un uzvīnotos, pirms tam vajg samocīties ar sportu. diezgan prātīgi. tik ar to sirdsapziņu kauč kā jātiek galā.
bet - tā kā mēs gribam lasīt tos garos teikumus, tad palūgšu nepārspīlēt ar sportiskajām aktivitātēm - Atbildēt
- 10.2.14 11:16
-
sirdsapziņa aizvērās pie otrās glāzes. un šorīt darbaspars ir savā vietā :)
- Atbildēt