- 30.1.13 20:15
- un ar smagu būkšķi uz rakstāmgalda piezemējās kaza, kura patiesībā laikam ir bizonis un par kuras esamību un gaidāmo piezemēšanās laiku es veiksmīgi aizmirsu jau pagājušajā septembrī. mjā. nez vai te ko vairs līdzēs pramistar. vienīgā cerība uz tevi, CD. a?
- 8 rakstair doma
- 30.1.13 20:42
-
kas tā par kriptisku izteiksmi?
- Atbildēt
- 30.1.13 20:57
-
nu nu, vai tad nezini veco labo stāstu par Joskeli, rabīnu un kazu? paskaidroju: ja dzīve ir grūta, jo darba ir drusku par daudz un termiņi visam iespējamajam jau iekavēti, tad uzrodas "kaza" - kāds papildu darbs, kas ļauj apjēgt, ka iepriekš dzīve bijusi jauka un viegla. vot.
- Atbildēt
- 31.1.13 02:09
-
stratēģija: atšūt.
- Atbildēt
- 30.1.13 20:46
-
Oppā! Oppā?
- Atbildēt
- 30.1.13 20:59
-
vovo. oppappā. upcā, upcā. trallallā. a tik un tā nestrādājas nevienā acē un sajūta tāda kā drusu saaukstīga, pat uz vingrošanu šovakar neaizgāju.
(a kaza mums ir dramaturģiska. un dramaturģiskas kazas mēs prom nedzīsim niparko.) - Atbildēt
- 30.1.13 21:21
-
svēta lieta, dramaturģiju mīlam, cienām un ucinām, jācer, lielās zāles aplociņš...
- Atbildēt
- 31.1.13 02:10
-
бессооввеесстннаая Ты какая!
- Atbildēt
- 1.2.13 21:58
-
Bezvārdis
A man no sākuma nedaleca&nodomāju, ka kaza ir murrājoša un ar asti...
Bērnīš - Atbildēt