- kā no moriskiem prūšos iemaldījos
- 28.1.11 11:26
- Nejauši uzdūros Jaunprūšu dzejai un jaunprūšu vārdnīcai piedevām.
Kas Wakēi Ten
Zallis Warris?
Ginnis Brātis, Debzupūni.
Ka Kwaitēitei, Ginnis?
Wīrikan Kwāimai,
Kas Etwerre Dwarrins?
Mes Dins Wīrstmai Wāruns.
Etwerreiti Dins!
Kāils Jāiti Kāils! - 7 rakstair doma
- 28.1.11 11:51
-
kas ir moriski?
- Atbildēt
- 28.1.11 11:58
-
Tie mauri, kas tēlotā labprātībā vai piediedu kārtā kristījās pēc tam, kad Viskatoliskākais karaļpāris ("izabellai koka kāja, ferdinandam vispār nav") sāka plosīties teju pa visu Pireneju pussalu.
- Atbildēt
- 28.1.11 13:06
-
ja mēs sakām mauri, tad būtu jāsaka mauriski, ne?
jo ar moriem mēs saprotam visus mellos, bet ar mauriem - "neticīgos" ibērijā, ne? - Atbildēt
- 28.1.11 13:11
-
jo pat http://en.wikipedia.org/wiki/The_Moor`s
_Last_Sigh raksta kā Maura pēdējā nopūta - Atbildēt
- 28.1.11 22:31
-
nu jā, moor - maurs.
un tas maurs, uz kuru atsaucas Rušdi grāmatas virsraksts un kura duncis, kronis, dzīvesstāsts utt. figurē arī pašā romānā ("Atēnas" izdevumā veiksmīgi trāpīju uzšķirt 95. un tālākās lpp.), proti, Boabdils jeb smalkāk Abū ʿAbd Allāh Muḥammad ibn ʿAlī, bija pēdējais mauru valdnieks.
bet pēc viņa - moriski, proti, maurīši, pazemotie, pakļautie mauri. pieskaņojot patskani, man uzreiz gribētos arī izskaņu latviskot.
tad labāk, lai paliek moriski.
man viņi cīnās un dumpojas, neiešu tak šos par maurīšiem saukt.
turklāt o/au vispār tā plūstoši un vēsturiski mijas un pāriet šurpu turpu viens otrā. - Atbildēt
- 28.1.11 13:11
-
droši vien, ka tā būtu jāsaka, bet ir ieviesušās tieši šīs formas: mauri, kas pārtop moriskos.
un kā moriski viņi figurē gan lv vārdnīcās, gan vēstures grāmatās.
šajā gadienā man nešķiet, ka vajadzētu iespringt un ieviest citu formu. - Atbildēt
- 28.1.11 12:42
-
tfu, "piespiedu kārtā", protams.
- Atbildēt