Finally home. Gee, it's been a really hard day! There are voices saying some weird phrases in German in my head. And I just almost wrote bin instead of been.
I know, when I'm sixty-four, I will speak at least seven languages. I have a great passion for them and the ability to speak several foreign languages, to my mind, is a very respectable quality of anyone. Besides that, it's easier to get a well-paid job if you know many languages (unless you're some scientist, completely obsessed with the world-wide language - mathematics).
There are four tongues in my ammunition now, but I have started to gain the fifth. Latvian is my mother tongue and I assume that my English is fluent (and now, when I have taken the English A1 course, for the first time of my life the improvement of English language skills is tangible). I can also perfectly understand Russian and quickly read writings in this language. I can have a conversation in Russian, too. Now I highly esteem the fact that I have absorbed this language without any effort, as there is Russian around us in Riga. My third foreign tongue is German. The attendance of the DSD course has amended my German skills very much; I can understand and speak a little bit in German. And then comes French, which I have started to learn from the beggining of this school term. So far French seems easier than German to me, because it appears quite similar to English, although it is vice versa - English has gaind some aspect of French throughout the centuries.
I would definitely like to learn the Lithuanian language, because of my interest of the particular features of similarity between the Latvian and the Lithuanian tongues. And Estonian, too, albeit the rumours that this Finnic language is hard to learn.
Language is the blood of the soul into which thoughts run and out of which they grow, Oliver Wendell Holmes has said. I am certain that by learning languages I will better my mind.

During the soviet times, students had to go to school six days a week. This is the same situation for me, except that I one day of the weekend I stay at home and try to do a lot of work. This reminds me of the saying sticked to the wall of the English classroom - It's easier to keep up than to catch up! After all, I don't have any choice, today I have to do my English homework (write the compare/contrast essay, learn the 4th week of 1100 Words + write my journals, as I am doing it now), I'm also going to pass some time, learning French and German, testing the usefulness of the e-book Complete Idiot's Guide to Learning German on Your Own, and finally I have my job with translations, too. Luckily, I already have found the necessary information about WWI for the History lesson. No time for the guitar...never mind. If I want to go to salsa lesson on Monday, there is Hobson's choice for me. (Haha, I even use the idioms I have learnt.)
This is not a complaint, just a realization of a fact. I don't really understand why people complain they have no time. It just takes more of their time. Ironically, isn't it?

Pārsteigumlapiņas. Konfektes. Daudz mīļu vārdu. Kanālmala. Saldējums. Ņamm. Saruna un smiekli. Rūpēšanās. Neaprakstāma tuvība. Jautrība. Un mana mīļā ikdienu pārvērš svētkos.

Cilvēkam, kas 14 stundas bijis ārpus mājas, ir grūti no sevis ko sniegt. Un tomēr es centos.
Rītdiena būs gudrāka.

...it was cold, so he put on his sweater from China. He had some homework to do, therefore he sat in front of his PC's monitor, manufactured in Southern Korea, that was connected to his PC, mainly created in Taiwan but assembled in Russia. He turned on music of some American artist, drank some Indish tea from his Czech mug, and then entered the internet, the land of no borders and limitations...

There have always been borders in people's society. People have been caged as well as transit of goods by slow transportation, language barrier and actual country borders causing difficulties to travel. Now it is possible to reach New York in a day's time. Riga - Tallinn route takes about four hours. Now it is easy to get anywhere, if only you are able to pay. Even the language barrier has started to kneel in front of the globalisation; with the reign of internet the power of the English lanuage has increased, creating it the most popular international language in the world, and it is also possible to learn as many foreign lanugages as you can because of the education available. The countries have opened their door to the transit of goods, letting their inhabitants get products of various origin.

To my mind, this process is a normal consequence of the world population rise and the development of transportation. The only idea I find peculiar is: what is the marginal border of the mankind? For centuries, people have had the feeling of home in their own country and the feeling as a foreigner in another country. Now they say we live in a global village. What will happen if there is only one great World, not divided into countries? What will happen, if people are no longer caged in their own community? Maybe when I'm sixty-four, the answers to these questions will be clearer.

• uzrakstīju trīs tekstiņus DSD vācu valodā
• izlasīju ķīmiju
• iemācījos anglenes vārdiņus
• atradu Ibsena un Millera biogrāfijas netā
• uzrakstīju eseju ekonomikā
• savācu istabu
• paspēlēju giču un klavieres

"Ekhm!" viņš ieklepojās un atkal tapa pārprasts. Tas bija tikai klepus, nekas vairāk. Un viņi visi trīs smējās. Un pietiek pielikt beigās kolu un iekavu, lai šī rinda tiktu sabojāta.

Esmu ieslīdzis nepārraujamā plūdumā, pret kuru grūti cīnīties, un nezinu vispār, vai vajag. Pārāk daudz laika klabināties nav sanācis, tāpat ir arī ar giču. Toties kaut kad es mācēšu runāt piecās valodās un uzdejot salsu ar savu mīļoto.

Sāk veidoties neatkarīga, stabila uzskatu sistēma. Vai to sauc par pieaugšanu vai attīstīšanos? Negribu rakstīt jebko bez jēgas, negribu līdzināties kam tādam, kas saklabina vienu lielu neko, lai sekotu tendencēm.

Mana dzīve ir skaista. Cerēju, ka savējie to sapratīs, un joprojām ticu, ka savējie sapratis, tikai tagad ir problēma ar savējo atšķiršanu no nesavējiem. Es biju viens, kas bija radis paļauties tikai uz sevi. Tagad esmu puse, bet mums apkārt klajums. Ap mani nav klajums, ir tuvība. Un ja nu es atgrūžos no cilvēkiem, nejūtos vainīgs. Tā tam tātad jābūt, tāda mana daba. Kas gribēs, novērtēs.

Es gribētu sarakstīt grāmatu. Sacerēt dziesmu. Kādu labu stāstu vai rakstu, pilnu savām domām, nevis ko tādu, ko no manis prasa. Nezinu kāpēc, bet man tas ir nozīmīgi. Agri vai vēlu es to izdarīšu, jo radīšanu es cienu. Tādu radīšanu, kas nekopē un neklonē, un neseko tendencēm. Un nav domāta, lai parādītu savu pārākumu. Bet līdz tam man vēl jāizaug, jāpalidinās augstāk par šo, jāattīstās garīgi. citādi iznāks kaut kas tāds, ar ko mans deguns nebūs apmierināts.

Bungu cilvēka neesamība kavē iespējamās grupas izveidošanos. Bet es eju ciemos pie manas mīļās dāvātajiem bumbieriem.

First of all - this entry is written in English not because of my special decision to be somehow cooler or to show everyone my absolutely perfect English skills. No. I am cool enough (at least I think that way) and I do not suffer from a strange form of narcissism. This is for my English Writing lesson - we have to write journals to improve the English skills. So why not make an entry in my ordinary journal?

Today I woke up late, having to alter my plans to go to Saulkrasti on the 5.58 train. Instead I managed to catch the one two hours later. In addition, four kilometres long walk to home was waiting for my arrival. By the time I reached the house, I had understood, how precious silence and fresh air is. You just can't get silence in Riga - there are cars, buses, trams, trolley-buses moving along the streets, creating the background noise. Furthermore, the intensive traffic in the city makes the city air heavy and thick. These effect. Of course, people living in the city get used to these matters, but they affect the health anyway.

So - I got off the train and started to walk. I could notice the amazing scent in the air of wet grass, full of dew drops, of the forest in autumn - this was the fragrance of untouched nature. The birds were singing, sitting in the higher branches of birches and lindens. I got really fascinated by the surroundings. The countryside is so fresh, so relaxing, that it is easy to recover from the affect of the city. Therapy.

Hahā - modeklis uzlikts 5.oo. Ap pusseptiņiem mamma paziņo, ka es esot aizgulējies. Nu nekas, arī 4 km pastaiga ir paciešama, labi, ka pleijerīti vakar piekāru pie strāvas. Vienīgā nejēdzība ir tā, ka, iespējams, mani plāni tiek bīdīti uz labo pusi pa laika asi.

Savādi - man visu nedēļu skolā nu itin nemaz nenāca miegs. Ja arī bija žāva, tas jau tā normāli - arī guļot līdz 12 kādreiz uznāk. Es pagaidām domāju, vai tas ir tādēļ, ka diezgan laicīgi esmu gājis gulēt, vai varbūt tomēr kāda cita iemesla dēļ.

MSN redzu, ka mana dārgā laikam vēl guļ. Žēl, ka neredzu, šo skatu es dievinu - redzēt, kā dus mana Saule, kuras dēļ es patiešām esmu laimīgs. Pēc šīs vasaras mēs esam palikuši ļoti citādi viens pret otru, un tas ir tik ļoti uz labo pusi, ka es nezinu, kas būs pēc nākamās.

Zaļā tēja iet uz beigām.

Esmu beidzot ieguvis lielo mello.
Kas tas ir? Texas Instruments Ti-86.
Rēķina visu, sākot no kvadrātvienādojumiem, beidzot ar kompleksajiem skaitļiem.
Un grafikus arī zīmē. Pat ieprogrammēt var.
Malacītis, ne?

Man vajadzētu vēl maināmos paneļus un polifoniskās melodijas.
Un balsi, kas pasaka "Get a life", ja ievadītie dati ir pārāk sarežģīti.

Ko lai saka. Ai bī.

Duļķainā ūdenī akmeni nemeklē.

Papildināts: šis teikums bija patiess.

Ja es no neta papildinot karti par Ls 4,95, paskatoties kredītu, ieraugu Ls 11,47, tad neviens man neieskaidros, ka citas priekšapmaksas kartes ir izdevīgākas. Tā lūk.

Schitahd vahkshan eeksch to istab manas ac's vel nebij redzeesch.

Uzbruku nekārtības draudīgajam pūķim, iedzinu to atpakaļ brāļa plauktos, paskapēs un skapjaugšā. Toties tagad valda kārtība un, kā par brīnumu, varu mazliet izplesties - vietas uzreiz ir kļuvis vairāk. Laikam vieta kopā ar kārtību grib valdīt. Nu lai jau.

Bet tagad - tēja ar zefīriem. Kūstu ar spalgu un spiedzīgu "ū".

Jau trim Acme CD-R virsū rakstīts R.I.P.
Nosvila tā, ka pat nenokūpēja. Bzz.
Stulbie leiši.

Intereses pēc - diez man vienīgajam tā gadījies?

Un tagad lai jūra pagaida mani vēl.
Un tagad lai lapas krīt sejā.

Šodien vēl biju ūdenī iegājis, vēsā un viļņainā, un necaurredzamā. Paspēlēju vējā bumbu.
Šī vasara ir bijusi ļoti nozīmīga man. Es esmu izaudzis un pāraudzis. Atkal.

Dzīve nav rožu dārzs, taču tā ir ļoti skaista. Šāda ir mana pieeja.
Citi audzē muskuļus, es audzēšu raksturu. Personību. Sevi.

Šķiet, ka lēnām tieku vaļā no paraduma atdarināt.
Rādās - beidzot zinu, ko nozīmē (ne)cieņa.

Prāts man strādā. Radošs.
Sirds sitas, tai ir, kam.

Un tagad lai acīs mans skats.
Un tagad lai joņo mana dzīve.

Aug koks.
Aug un aug.
Aug daudzus gadus, ilgu koka mūžu.
Ilgu koka mūžu.
Visu šo laiku tas ir dzinis atvases no sava cera.
Atvases no sākuma ir kā saaugušas ar stumbru.
Vēlāk gan ne.
Vēlāk tās tiecas nost.
Meklē vēsmu un sauli.
Pašas savu sauli.
Un beigās sanāk koki.
Divi blakus stāvoši koki.
Pietiekami tuvu, bet atsevišķi.
Un atvase zina, kur ir tās saknes.
Īstās saknes.

Rīga - Mārsnēni - Igaunija - Saulkrasti
27.06.2005.-09.07.2005.
Ceļojuma pieraksti
[ar gaišzilo - piezīmes, pārrakstot tekstu]

27.06.05. / 18:23 / Vilcienā Rīga - Lode
Uz vilcienu burtiski aizlidojām. Šamais 17:55, izbraucām 17:48 (?). Tagad sēžam un rēcam par Kolkas ceļojuma žurnālu. Riktīgi rēcīgi. Mirdzuks man šokolādi uzdāvināja. Noskaņojums: apņēmīgs. Uzpeld tāda doma: Bobis sēdēs un ēdīs karbonādi, mēs ar Juri: Jums samazgas par 2 kronām nav? Vienkārši Bobim ir līdzekļi siltajām pusdienām... [un tikai divreiz viņš tos izmantoja]

23:02 / Jura lauku mājās TV istabā
Ceļš līdz Jura mājām vienkārši drausmīgs - krata, nes, vārdu sakot - fui. Divreiz pārplīst Bobja vestais pārtikas maiss, olas ir putekļainas, esam zaudējuši divus gurķus. Izbraucam pa meža ceļu, pēc 40 min esam galā. Mūs sagaida vēss alus un zaļie zirnīši. alus gan ātri paliek negaršīgs... Uzvāram makaronus, padzeram tēju, tīrām traukus. Tagad Juris ņemas ar veļļiem, Bobis revidē virtuvi (atradis jau vecas končas un Bitter šokolādi). Noskaņojums: Jurim radošs, Bobim labs atrastās šokolādes dēļ, man - super.

23:35 / Turpat
Ārā sāk līt.

28.06.05. / 11:00 / ODO: 6165 / Turpat
Laika ziņas: mākoņi, īslaicīgs lietus visā Latvijā... Pie mums pērkons un zibens. Brokastīs norijām pastēti, pusi baltās un saldskābās, desu. Vēl pačakarējāmies ar veļļiem, gaidām, kamēr pāries lietus, tikmēr līmējam karti. Uzlabojām Bobja somu, pāri palika vakardienas apsistās olas, 5 gb. [tās gan tika noēstas vēlāk]

13:46 / ODO: 6178 / Valmierā pie Sīmaņa baznīcas
Izbraucām ap 12, normāli braucot, esam ap 13 Valmierā. Magnētu nav 2 veloveikalos. Nopērkam pārtiku - saldo maizi un ukraiņu sulu + vēl ledenes un Yupi, ko Juris sajauc ar Valmieras ūdeni. Rezultāts: sūdīgs. Virs Valmieras negaisa mākoņi, lijis līdz šim nedaudz. Juris ar Bobi izmazgā pudeli. Garāmgājēji ierēc par mūsu klātbūtni. Noskaņojums: jautrs.

15:24 / ODO: 6207 / Strenčos
Valmiera - Strenči ar vienu pieturu nobraucām. Ēdām salātus un iejaucām vēl vienu Yupi. Rezultāts: ciešams. Strenči ir smuks miests, kā saka Juris. Līdz Valkai ~30 km.

22:02 / ODO: 6250 / Jaanikese kempingā
Braukšana no Strenčiem līdz Valkai vedās ļoti lēni. Bobītis lāgā nevelk, šamam sāp kājas un pakaļa. Redzējām varavīksni.
Valkā ieradāmies ap 18, 18:24 šķērsojām robežu bez problēmām. Valgā iegājām unītī, sapirkām pārtiku, braucām meklēt kempingu. Maldījāmies ap stundu, Lai ielas vieta pievīla, braucām pēc ieteikuma ārā uz Tartu pusi. Kopā ar mums kompingu meklē vācieši. Jaanikese ir pilns serviss, cena - 50 kronas/telts. Zvana vecāki, sūtu sms Mirdzai. Diena: kā pa diedziņu + ļoti jautra. Rēķinām naudu. [ar vāciešiem mazliet parunājos, gan mēģinot viņiem palīdzēt krievu valodas neprasmes dēļ, kā arī - vienkārši interesanti vāciski mēģināt runāt]
//piezīmes malā: ārā vēss
spidometrs Bobim no mēbeļu magnēta//


29.06.05. / pāri 12 / Turpat, pretim ugunskuram
Modāmies vairākkārt agri no rīta, jo nakts bija auksta un visu nakti lija. [un mēs nebijām aizvēruši telti līdz galam tā kārtīgi, jo domājām, ka būs karsti] Līdz ārā no telts izdomājām ap 9:50. Garīgais: sašutis, jo ir auksts (ap 10 grādiem, Jura prognoze [var redzēt izpūsto elpu]), viss slapjš, līst + vēl debess visa apmākusies. Iekūrām uguni, dabūjām silto ūdeni, paēdām. Ap 11:30 laiks perfekti noskaidrojās, es uzlādēju kameru, Juris ar Bobi pie uguns izžāvēja visas mantas, pat guļammaisu. Vācieši bija agri no rīta prom. Tagad kravājamies, priecājamies par saulīti, drīz brauksim.

14:51 / ODO: 6265 / Saksamatsi a/pieturā
Braukšana vedas labi, uznāca gāziens, ko pārlaidām pieturā. Bobim uz Jurim atkritumu maisi ap kājām būs. [bija man arī, lai siltāk kājām un zeķes nesamirkst] Ēdam lētu turku šokolādi (4,50 EEK) un dzeram Bonaqua.

16:36 / ODO: 6289 / Aakres a/pieturā
Braucam kā pa kalniem: apvidus ir kalnains, braukt augšup ir ļoti grūti, lejup - lieliski. Rõngu domājam iekost, ēst - Elvā. [iznāca pilnīgi otrādi] Skaidrs ir viens: Tartu būsim vēlu. Noskaņojums: jarr... (ēstgribošs, ja nopietni)

18:59 / ODO: 6309 / Elvas pilsētā
Rõngu paēdām tā diezgan kārtīgi, pēc tam braukšana vedās daudz labāk. Redzējām vēl vienu varavīksni. Brīžiem ceļš bija super, brīžiem - sūdīgs. Tikko piekāpa igauņu vecis, kas centās nopirkt cigas. Pabraukāsim pa Elvu, tad uz Tartu (ap 25 km).
//piezīmes malā: Fishbone blociņš//

00:19 / ODO: 6350 / Õula ielas viesu mājā
Tartu iebraucam ap 21. Uzreiz braucām uz Hiie ielas kempingu, kur saimnieks bija jāsazvana. Šamais teica, ka jāmaksā 100 EEK/purns. Braucām tālāk uz otru vietu. Sajaucām ielas: Õula vietā aizbraucām uz Õnne... tur nekā, loģiski. Ēst gribas, gulēt ar'. Prasījām cilvēkiem, tie teica kādas divas vietas apmēram. [un viena sieviete centās kaut ko par moloģožnaju tusovku iestāstīt] Vienā veicī runājāmies ar pārdevēju, viņa parādīja, kur ir īstā iela. Ripojām tur un par 100 EEK sarunājām naktsmājas dārzā, karsto ūdeni un garāžu veļļiem. Tad uz veikalu pēc rijamā. Zvanīju Mirdzukam, tad pierijāmies. Tagad sveces gaismā rakstu. Ārā vēss, man mitras kājas, un rīt solot lietu. Sarunājām celties agri - ap 8.

30.06.05. / 15:09 / ODO: 6371 / aiz Tartu
Cēlāmies 9, paēdām putru un 3in1 augšā, pie saimnieces. Naktī lija, no rīta ļoti labs laiks. Saimniece ļoti laipna, pat trauki nebija jāmazgā. Pielādējām arī mopšus un kameru.
Tartu ir smuka pilsēta. Izrādās, tieši šodien tur sākas Hanzas dienas, pilsētā viduslaiku atrakcijas un pilns ar tūristiem. Iegājām infocentrā, mums iedeva bukletus, un uzzinājām, ka Mustvee ir kempings. Ap 2h braukājām pa Tartu vecpilsētu, tad nopirkām rijamo (Bobis McDonald's), paēdām, arī trosi sadabūjām.
Ap 14:20 izbraucām no Tartu. Juris nomainīja Bobja vellim trosi, kas pārplīsa vakar Elvā. Smidzina. Noskaņojums: nu tāds normāls. Mani biedē jutīgais labās kājas celis. Juris priecājas par kabeļu savilcējiem.

00:19 / ODO: 6448 / Mustvee, 200m no Peipusa, viesu namā, pirts priekštelpā
Jau iepriekšējā pieturā apjautām, ka esam ļoti vēlu izbraukuši. Ceļš līdz Peipusam veicās ļoti lēni - kalni augšā - lejā visu laiku. Ar braukšanu bija diezgan pašvaki, nācās pielabot manam vellim rumbu, jo kaut kas klaudzēja. Pēc lauka remontdarbiem ar akmeni klaudzēšana kļuva mazliet mazāka. Bobis, tuvojoties Kallastei, diezgan pamatīgi saskāba, tomēr neteica, par ko īsti. Kallastē ieradāmies pēc 19 (!!!), uzreiz devāmies uz veici un nopirkām daudz pārtikas, ko ēdām turpat, vienlaikus izmantojot priekšrocības, ko sniedz latviešu valoda, komentējot vietējos lauķus. Pēc tam aizbraucām līdz Peipusam, nokāpām lejā, pafočējāmies. Rezultāts: 20:15 ārā no Kallastes, priekšā ~26 km līdz Mustvee. Šo gabalu burtiski nesāmies, arī pēc vecās, Kurzemes ceļos pārbaudītās metodes. Ap 22 bijām pie Mustvee pagrieziena, kempingu tur nav. Statoilā ieteica vienu viesu māju. Izbraukājāmies pa Mustvee, beigās paprasījām vienam vecim, kur ir tā Aia iela un atradām viesu namu. 50 EEK par telti, 50 EEK par dušu + ir silts ūdens, tualete, virtuve (izžāvēt visu un pielādēt kameru, tas viss aiz atslēgas) un garāža. Normāli. Tagad gaidu Juri pārnākam no dušas. Vispār - pie Peipusa izbeidzas Igaunijas tūristiem pierastais spožums. Kallaste ir galīgs miests, Mustvee - pilns ar krieviem (urlavū), kas ap 22:30, kad ieradāmies, tusē ieliņās. Mājeles sīkas, ceļi n-tās vietās lāpīti. Ātrāk no šejienes prom, tā Bobis. Mirdzu ap 23:30 vairs nevar sazvanīt, mīļā laikam jau čuč. Mēs ar' drīz iesim, rīt 8:30 augšā.
//Piezīmes: pirmo reizi reģistrācija
Jurim auksta duša//


1.07.05. / 11:39 / ODO: 6451 / Statoilā pie Mustvee
No rīta patināmies ap 11, aizbraucām līdz infocentram, tas bija ciet. Nopirkām pārtiku, aizšāvām vēlreiz turp - atkal ciet. Maitas. Braucām uz Statoilu paēst. Juris pumpē riepas un pūš pārslēdzējus.

17:08 / ODO: 6501 / Roelā pie veikala
Līdz šejienei gāja grūti, stājāmies apmēram ik pa 6 km, sāka lēnām gribēties ēst. Pirms Roelas sāka kļūt nelabi, notirpa kāja un roka, izsalkums pārāk liels. Veikals nāca kā saukts. Noskaņojums: labs, Jurim - gulētgribošs, cerīgs Bobim.
//Bobja domu grauds: Ja cilvēkiem nevajadzētu gulēt, neviens neietu gulēt...// [un vēl - šajā dienā iesākās joki par Aladina lampu un Jodu no Zvaigžņu kariem]

22:10 / ODO: 6537 / Rakverē, viesu mājas virtuvē
Rakverē iebraucām ap 19. Aizšāvām līdz centram, lielveikalā pētījām Rakveres karti, atzīmējām v/mājas un to numurus. Nopirkām telekarti un sākām zvanīties. Atradu vienu vietu (šeit) par 60 EEK/purns. Virtuve, duša, lādēšanas iespējas, varēs izmazgāt drēbes - izmantojam visas iespējas. Nopirkām makaronus, cīsiņus, olas, putru no rīta taisīsim. Padārgi, tomēr visas ērtības, stulbi tikai, ka šodiena ir smagi pāri normai - pāri 300 EEK [apmēram Ls 5 uz katru], ko bijām plānojuši kopā tērēt dienā. Juris izrēķina iztērēto: Ls 7,10 uz katru.
Rakvere smuka, maza pilsēta, neviens nerunā krieviski, bet tas sīkums. Sazvanos ar mīļo. Rīt pirmā lēnā atpūtas diena. [atpūta iznāca tikai pa pusei...]
//Līdz Rakverei Bobis velk kā zvērs - ~17 km
Rakvere - lielveikalu pilsēta - 3 veikali uz laukumu un krustojumu//


02.07.05. / 16:49 / ODO: 6575 / Altjā pie jūras
Guļot šonakt vairākreiz likās, ka esmu mājās. No rīta izvārījām labu auzu putru, ātri savācāmies braukt. Bijām Rakveres infocentrā, uzzinājām par kempingiem un vietām Lahemaa nacionālajā parkā. Braucāmuz Altju, pa ceļam pārrēķinājām grāmatvedību, man būs 35 EEK no Jura.
Skaisti pie jūras. Sēžu uz akmens, ko te ir pa pilnam. Paēdām Musli, Juris mazgā bļodas, Bobis - bikses. Altja ir sens zvejnieku ciems, ko mēģināsim arī apskatīt. Laiks ideāls.

03.07.05. / 16:37 / ODO: 6645 / Loksā [ārā pie vietējā bāra]
Vispirms par vakardienu - nesanāca laika uzrakstīt. No Altjas līdz Võsu bez apstājas nobraucām, jo ļoti viegli gāja. Mazliet sajaucām ceļus, bet beigās atradām kempingu par 30 EEK/telts.
Aizšāvām līdz veicim, tur pilns ar buržujiem - Võsu ir tāda kā tūrisma pilsēta pašiem igauņiem. Sakūrām ugunskuru, paēdām. Pirms tam ar Juri bijām jūrā. Ūdens siltāks par gaisu. Nobraukts ODO: 6600, gulēt ap 23.
Šodien braucām riņķī ragam cauri mazajiem zvejnieku ciemiem. Ap 20 gaidīto km tikai 5-6 iznāca pa granti. Laikam jauni asfalta ceļi sabūvēti. Braukšana gāja ļoti labi, apstājāmies Kasispea pie lielā akmens un Viinistu pie Kunsti-muuseum. Pēc tam - līdz galējiem Igaunijas ziemeļiem. Nebijām gluži pašā galapunktā, bet tā, lai to nofočētu un pabradātu pa jūru. Tad - veikli veikts ceļš līdz Loksai. Paēdām frī, Juris nesen sarēķināja par vakardienu - iznākusi vislētākā - Ls 3,18 uz katru. Priecājamies, ka aizvakardiena nosegta. Tagad - pēc saldējuma.

04.07.05. / 08:33 / ODO: 6698 / Salmistu motelī
Vakar tikām uz Tallinas-Narvas autostrādes, 30 km/h bez piepūles. Uz Salmistu atkal domāts bija, ka būs grants ceļš - izrādījās, lai arī švaks, bet asfalts tomēr. Piebraucām pie moteļa, tur neviena nav. Prasījām kaimiņiem un ciema galā atradām saimnieci. Par 40 EEK no katra vakar kārtīgi saimniekojām pa visu moteļa teritoriju. Dīvaina sajūta - it kā būtu ielauzušies svešā mājā. Vasirākas reizes mēģināju zvanīt Mirdzai, ļoti nesekmīgi - nekas nesanāca. [Juris ar Bobi brauca 16 km līdz veikalam un atpakaļ]
Šorīt teltī bija, Bobja vārdiem sakot, baigā žara, tāpēc arī tik ātri augšā. Labāk piecelties un ātrāk būt Tallinā. Gulēts gan maz - ap 7h.

15:03 / ODO: 6731 / Benzīntankā Maardu pievārtē
Bijām līdz Jõgelas ūdenskritumam, tad uz Tallinu. Jura vellim pārplīsa priekšējā riepa, aizkavējāmies ap 1h, to divreiz labojot. [Beigās tā kā tā nācās pirkt jaunu Sportlandā]

18:30 / ODO: 6760 / Kempingā pie TV torņa
Ilgi meklējām kempingu. [cenas dēļ - City Camping prasīja 350 EEK kopā, te - 180] Izbraucam skatīt Tallinu.

23:51 / ODO: 6789 / Kempinga ēdamzālē
Nesen atgriezāmies no 1. Tallinas apskates, 4 h, 30 km. Bijām uz infocentru, paēdām McDonald's, tad sākām ripot pa maršrutu vecpilsētā. Viss redzams bildēs. Tallinas Kesklinn (centrs) ļoti skaists. Bijām arī 3 - 4 skatpunktos, lai palūkotos uz pilsētu no augšas.
Atpakaļ braucām pa izcilo veloceliņu gar jūras krastu. Rietēja saule. Debesis - bez neviena mākoņa. Fantastisks skats.
//Tallinā pie jūras malas ļoti nepatīkama smirdoņa//

05.07.05. / 18:21 / ODO: 6831 / 4 km no Keilas
Pamodāmies vēlu, paēdām niecīgās brokastis. Tad devāmies uz TV torni, tur ieeja 50 EEK. Braucām tālāk, pārāk dārgi. Tallinā un Igaunijā vispār šodien baisais karstums: ēnā ap 25, saulē pāri 30. Veicām otro Tallinas apskati, kas izvērtās par pastkaršu sūtīšanu un dāvanu meklēšanu. Izdevās visu izdarīt. Bijām arī milzīgajā Viru Keskus iepirkšanās centrā, sapirkāmies maizes un ledus tēju. Tālāk - līdz Latvijas vēstniecībai un uz Keilu. Vienbrīd likās, ka apmaldījāmies, bet izrādījās, ka ceļš ved pareizi, tikai nav tas, pa ko gribējām braukt. Arī labi.

23:26 / ODO: 6859 / Vasalemmas kempingā
Meklējot kempingu, braucām uz Veskekūlu, kur tas bija norādītsa. Izrādījās, esam puspamestā izbijušā sarkanās armijas pilsētiņā, kur lielākā daļa tautas ir krievi. Redzējām arī sabrukušas mājas [un vienu ar tukšiem logiem, kas izskatījās pavisam biedējoši]. Veicī uzprasīju par kempingu, nācās braukt atpakaļ [un to mēs darījām ļoti ātri...].
Cenu, prasītās 200 EEK, nokaulējām līdz 100 EEK. Paēdām (tikko) un iesim arī pirtī.

06.07.05. / 10:44 / Turpat
Taisāmies uz prombraukšanu. Ārā nenormāls karstums, saulē ap 35...

12:48 / ODO: 6893 / Ceļš uz Hāpsalu (nekurienes vidū)
Šodien braukšana veicas pārsteidzoši labi. Es un Juris - mēs somas nejūtam, tikai Bobis sūdzas par muguras sāpi. Ripo gan visiem labi, pirmā pietura - pēc ~19 nobrauktiem km. Daudz mušu, gribas ēst, nākamais veicis - pēc 20 km...

14:12 / ODO 6907 / Pie veikala Jaluksē
Ap 30 km/h aizskrējām līdz veicim, kurš nebija tik drīz gaidīts. Paēdām un tagad plānojam turpmāko braucienu.

07.07.05 / 08:40 / ODO: 6940 / Hāpsalas kempingā
Šodien cēlāmies agri - 06:30 bija modinātājs, ap 07:15 izlīdām ārā. Šo dienu visu laiku esam paturējuši prātā, jo līdz Pērnavai ir pietiekami, ko braukt [ap 111km]. Drīz brauksim ārā.
//Vakar izbraukājām Hāpsalu
120 EEK par kempingu (ar atlaidi)//

11:33 / ODO: 6976 / Rõudē, autobusa pieturā
Braukšana veicas labi. Klausos Bobja nēģermūziku, ir tīri ok, vismaz nejūt nogurumu braucot. Ir mazliet vējains, bet pagaidām jūtamies labi. Noskaņojums: nav ne vainas.

13:34 / ODO: 6996 / Lihulā pie veiča A ja O
34 km/h pret vēju - braukšana nav tik smaga kā pirmajās dienās, jo esam pieraduši. Ārā karsts, kad atbraucām līdz Lihulai, bijām slapji. Bobis, paēdis un padzēris, cenšas atlūzt [un tas viņam, kā arī Jurim, ļoti labi izdevās]. Līdz Pērnavai 56 km, un ir vēl daudz laika. Viss ir labi.

16:06 / ODO: 7007 / Pamestās mājās aiz Lihulas
Pēc šausmīgā karstuma sākās dabiskais process - lietus. Un ne tikai - ļoti stiprs zibens ar pērkonu. Dažbrīd pērkons bija tāds, ka trīcēja aizsisto logu rūtis. Ak, jā - par tiem logiem - kad sākās pirmās piles, pamanījām pamestu lauku māju, kurā ievācāmies. Versijas divas: vai nu kāds nesen no turienes izvācies, vai arī izvācies sen, bet tagad tur dzīvo kāds cits - bomzis, piemēram. Ir bildes. Vēl joprojām līst. Liekas, drīz brauksim.
//Bobja spārnotā frāze: Tāds trips, b**...//

22:47 / ODO 7067 / Kempingā pie Pērnavas
Pēc tās mājas braucām labu gabalu bez apstājas - ap 20 km. Pēc tam - vēl vienu. Darbojās visi Mērfija likumi - Juris ar Bobi kārtīgi sapakojušies pret lietu, bet tā šodien vairs nav bijis. Labi jau, ka tā. Kad bijām tikuši līdz Pērnavas pievārtei, bijām jau pietiekami piekusuši un uzvedāmies diezgan jocīgi. Iegājām Saastu Market un braucām uz kempingu cauri visai pilsētai. 100 EEK/telts. Ir ok. Paēdām, drīz iesim gulēt (pēc dušas).

08.07.05 / 12:52 / ODO: 7077 / Pie Pērnavas skeitparka
Mazliet pobraukājāmies pa Pērnavu, bijām arī infocentrā. Jurim pārplīsa kamera, šoreiz pakaļējā, un tajā pašā vietā - pie ventiļa. Nez, vai varēs salīmēt.
//Infocentrā čakarējām netu [klaviatūras tur nebija, nācās adresi www.latviatourism.com savākt pa burtiņiem ar copy un paste] //

15:06 / Turpat...
Mums te tāda vieglā aizkavēšanās. Līmētā kamera neturēja, mēs ar Bobi aizbraucām uz veici, nopirkām ēst un superlīmi T-marketā par 1,20 EEK. Lēti. Jura vellim izplīsis spieķis. Tagad liksim otro līmējumu.

16:07 / Turpat...vēl joprojām
Arī otrais līmējums pārsitās pušu. trešais bija ar superlīmi un izskatās, ka turēs. Tūlīt braucam.

09.07.05 / 09:52 / ODO: 7144 / Kempingā starp Kabli un Majaku
Vakar nesāmies pa Via Baltica. Ceļš ļoti labs, ir veļļa apmalīte, un tas ir ļoti gluds. Mināmies ik pa 9 - 15 km līdz šausmīgam grants ceļam (3 km garš), lai nogrieztos pa ceļu pie jūras. Kabli iegājām veicī, aizšāvām līdz viesnīcai, tur teltsvietu vairs nebija, nācās braukt tālāk. Te ir normāli - 50 EEK/telts un karsts ūdens arīdzan dabūjams.
Šodien cēlāmies 8:15, paēdām. Ir ļoti labs noskaņojums, jo hipiju dzīve iet uz galu un beidzot tiksim mājās, pēc kā esam sailgojušies. Plānojam ap 16 būs Saulkrastos.

12:32 / ODO: 7176 / DUS aiz Salacgrīvas
11:45 pārbraukuši robežu Iklas mazajā pārejas punktā, traucamies pretim Saulkrastiem... Savādas izjūtas, atgriežoties Latvijā - it kā labi, ka mājās, it kā žēl, ka viss piedzīvojums drīz būs pavisam galā.

15:01 / ODO: 7217 / autobusu pieturā Duntē
Cenšamies braukt, cik nu ātri varam. Diemžēl nevedas tik viegli, kā bija cerēts. Lai nu kā, līdz Saulkrastiem vēl 17 km.

16:05: / ODO: 7240 / Saulkrastos, mājās
35 km/h cauri Saulkrastiem, bijām mājās tieši laikā - uz fantastisku sagaidīšanu.

1 valsts - Igaunija.
1 telts - četrvietīga.
3 cilvēki - es, Juris un Bobis.
3 riteņi - nebūt ne tie paši labākie...
10 pilsētas - varbūt arī vairāk - trīs lielākās un daudzas mazākas.
12 dienas - minoties.
65 lati - kopējie tēriņi uz katru.
1075 km - kopējais nobraukums.

Viss, es braucu prom. Igaunija, te nu mēs nākam!