Tikko biju pie friziermeisterienes, smuki mani apcirpa. Tagad tikai jāsakrāmē mantas un jāsagaida sava mīļā, lai izrunātos. Par šo es baidījos jau labu laiku atpakaļ. Baidījos, ka pēdējā brīdī kaut kas var sačakarēties. Kam tas bija vajadzīgs? Tagad priekšā smaga saruna, un, lai visu vērstu par labu, laiks ir tik, cik tas ir - braucienu nevar atlikt.

Citāts no A komandas, ļoti derīgs šajā brīdī. Viss notiek - veļļi mazpamazām savesti kārtībā, rīt vēl šis tas jāpiestrādā, somas ir, dokumenti ir (tikai Bobis, liekas, bija velotiesības pazaudējis, līdz atrada tās bikšu kabatā), milzīgi labas priekšnojautas arī ir, un pāri visam - lieliskā sajūta, ka ir, kas sagaidīs atgriežamies.
Jā - rīt uz Mārsnēniem, parīt jau Igaunijā.
Un tiešām jāsāk kā Поле чудес skaitīt - paldies Zanei, Agrim, Tomiņam, brālim, ģimenei un mīļumam par sniegto palīdzību un atbalstu šīs pusdullās idejas uzvedumā.

...man bija lieliskākie Jāņi kopš bērnības!

Pamodos šodien, paēdu un sapratu, ka nav ko darīt. Johaidī. Sen nav bijis tā, ka nav ko darīt. Diez kāpēc man nepatīk Rīga vasarā?
Un tā nu es dzeru tēju un cenšos kaut ko sabakstīt kopā. Patiesībā tēja vēl ir pārāk karsta, lai to malkotu. Tāpēc - lai notiek klabklabklab.
Ko es īsti gribu pateikt? Ko es īsti varu pateikt? To, ka man iepriekš ir bijušas divas pilnīgi lieliskas nedēļas Saulkrastos kopā ar savu mīļoto un arī savu brāli, un labākais ir tas, ka mums trijiem izdevās pārsteidzoši labi saprasties. Jā, Saulkrasti ir labākā vasaras vieta - jūra, saule, debesis, zāle, putni, gaiss, mēness, saulriets, skaistas bildes, jautrība, volītis, siltums gaisā un sirdī. Visu kokteili nemaz nav iespējams ne nosaukt, ne pārstāstīt.
Turklāt - ierasties Rīgā ap pusdienu, bet vakarā iet uz pasācienu, kas bija ļoti sakarīgs un kurā varēju kārtīgi izdejoties ar savu mīļo. Un man ir prieks, ka vēl joprojām man ir akna, kā teica Evija.
Kas tālāk - ak, Korbeina kunga daiļrade Arsenālā. Skaisti un iedvesmojoši - cik daudz var izspiest no melnbaltā foto. Mazs prieks arī par to, ka arī mana bilde sanāca skaista (prieks arī tīri tehnoloģisks - ka mans fočuks uz ko tādu ir spējīgs) un varēju to uzdāvināt mīļumam. Saulriets, tāds saulriets, ka liekas, ka istaba tiek piepildīta ar siltumu. Bilde burtiski silda. Es sāku lēnām piekrist Zanei, kura pastāstīja savu domu par to, ka katrai bildei līdzi nāk kaut kāda aura, kaut kāds zemteksts.
Šodien darāmkartē - brauciens pēc cerētās otras bildes, tad pirmo reizi mūžā - zāļu tirgus Doma laukumā. Un parīt jau Jāņi.
Esmu laimīgs.

Esmu atpakaļ, pilns prieka un saules. Arī oranžbrūnā āda sajūsmā staro. Šīs divas nedēļas bijušas vienas no labākajām manā mūžā.

Pietiek ar Rīgu.
Es dodos prom. Uz Saulkrastiem.
Prom, lai atpūstos un savilktu nāsīs šāgada kautrīgo vasaru.

Peldenes nopirkt.
Beņķis mīļotās vellim.
Uz Sarkandaugave pēc velo tiesībām.
Dubļusargus brāļa ritenim.
Dziesmas gičai.
Mapīte iepriekšminētajam.
Sarunāt par vešanu.
Atmiņas karte - ar šitā atrašanu gan nenoveicās..
Pie Bobja atrast kempingus.
Info par robežas šķērsošanu.
Aiziet uz veikalu - vakarā ar vecākiem
Sakrāmēt mantas - kā pēdējo
Vannā un tad gulēt.

Šodien ar Sauli braucām garām mūziķenei, un es vēlreiz pateicos tam, ka esmu izgājis cauri tiem daudzajiem gadiem kopā ar mūziku. Jo ne jau tikai tā man tur iemācīta, bet gan dzīvē daaudz praktiskāka iemaņa - laika plānošana. Tikai tagad jūtu, kā sakārtojas visi darāmie darbi manā prātā. Jo šis viss bija jāizdara no vakardienas 18 līdz šodienas beigām, un man ir daudz laika pāri palicies. Jūtos priecīgs, jo man ir jaunas un smukas peldenes - melnas ar pelēku rūtojumu, mīļumam ir labs beņķis nopirkts, pie manis ir tiesības, kempingi ir atrasti, un rītu es dabūšu pašveidoto dziesmu albumu, ko varēšu salikt mapītē un priecāties. Vai nav jauki? Man pat patika šodien izmirkt līdz ādai un tad ievelties Aigas namā, pilot un tekot, kad pat pārdevēja jautāja, vai es nebūšot slims pēc tam..
Un, tā kā viss būs izdarīts, es varēšu beidzot šaut prom uz Saulkrastiem - pretim lietainajai ziemeļu vasarai - prom no Rīgas, lai patiešām labi atpūstos kopā ar mīļoto.
Nepatīk lietus? Apēd redīsiņu.

Navigācija vai nafigācija - kāda gan starpība? :)

Vēl joprojām vakardiena plaušās, galvā un sirdī jūtama. (Prieks, ka kājās ne :) Liekas, ka varētu būt sākusies..papapa..kā to īsti sauca..vasara? :) Jā - vakar noripoti ap kilometriem sešdesmit, pačučēts pie jūras, paēsts saldējums un sarīkots mazs pikniks pie Jūrmalas rimča - un tas viss kopā ar manu mīļo. Aizgāju gulēt pārlaimīgs un gulēju kā nosists.

Man skan dziesma, kas, manuprāt, bija ko vērta visa tajā Eirovīzijas poppasākumā. Moldāvi. Roks ar tautiskajiem elementiem divās valodās - es dotu šamiem pirmo vietu. Bet, kā jau komentēju pēc Eirovīzijas - esam liecinieki lētā popa uzvarai. Negribas tā teikt, bet tas jau bija gaidāms.

Šodien jāaizšauj pēc veļļa tiesībām. Vakar divi policisti man laipni paskaidroja, ka es, redz, bez tiesībām vispār nedrīkstot braukt. Ak, tā? Bet ja nopietni - vajadzētu paņemt tualetes skrāpi un izberzēt Jūrmalas domes deputātiem to aizsērējušās smadzenes par aizliegumu pārvietoties pa Jomeni ar veļļiem. Sviests kaut kāds - tik liela daļa tūristu un atpūtnieku brauc uz Jūrmalu tieši ar riteņiem, bet ne - pa Jomas ielu, vietu, kur ir visvairāk veikalu un iespējas iekāst piķi, tiem ir jāiet kājām, turklāt par pārkāpumu tiek piedraudēts ar Ls10 sodu. Re, ku prātīgas galvas iepirktas domes vēlēšanās! :)

Cilvēku tieksme kļūdīties ir neaprakstāma - neskaitāmas paaudzes ir mācījušās no pagātnes kļūdām, taču atkal un atkal tiek izgudrotas jaunas.

Sakāve, Downfall - sauc, kā gribi. Filma ir izcila. Smaga un vārda pilnā nozīmē iespaidīga. Ietekmē sajūtas un palīdz saprast to, kas tad īsti notika tur, Vācijas galvaspilsētā Berlīnē. Ļoti patika, kā filmā ir attēlots pats galvenais vācietis Hitlers - tāds vecišķs, nervozs un mazliet jucis. Manuprāt, ļoti patiess, tāpat kā visa valdošo nacistu kliķe. Izcila filma, no kuras man vēl tagad ir mazliet jāatiet.

• pirmdiena, 25. - ar R1g VD uz Sarkandaugavu pie Andra.
• otrdiena, 26. - pārdūru veļļa riepu tajā pašā vietā uz ielas, kur iepriekš. Bzzz... ienīstu garas, asas stikla šķembas. Nācās izmantot troļļa piedāvājumu, lai tiktu pie savas mīļotās.
• trešdiena, 27. - Akīds un Galateja LNO. Skaņa - lieliska, bet uzvedums - sajūsminošs, citu vārdu es nevaru atrast. Nekad vēl iepriekš nebiju tā sajūstmināts par kādu operu. Ja vēl skaņa ar bildi būtu saskanīgākas, būtu vairāk kā izcili.
• ceturtdiena, 28. - sataisīju velli, aizgāju pie friziera, un kopš tās dienas esmu diezgan īsiem mateļiem. Tagad gribētos pagaidīt, lai ataug, un nokrāsot melni brūnus.
• piektdiena/sestdiena 29./30. - Nacionālais debašu tunīrs Daugavpilī. II vieta par tēmu Cultural diversity unites Latvian society. Tās divas dienas bija tiešām lieliskas. Pirmkārt prieks par ļoti labu komandu + paša sniegumu, otrkārt - par divām dienām kā tādām kopā ar mīļoto.
• pamparam... līdz 3. maijam, kad skatāmies hoķi ar mīļumu. Neaizmirstamas divas dienas. Patiesi.
• ceturtdiena, 5. - uz šuci aizbraucu ar giču. Cik nu sagāja iekšā gičas somā, tik nu arī bija līdzi no mākībām. Man patika, jo ir forši pasēdēt garajā starpbrīdī un paraustīt stīgas. Pēc tam - pie Bobja hoķi skatīties un tad - uz gičas nodarbību.
• piektdiena, 6. - no rīta iepazinos ar Aspazijas lugām, bet pēcpusdienā tikos ar Zani. Labi pavadīju laiku un vēlāk tikos ar mīļoto. Tā diena bija vispār skaista - saule spīd, viss kļuvis pārsteidzoši vasarīgi zaļš, ūdens tāds mierīgs, mierīgs. Noķēru dažas tiešām labas bildes. Mani pat pārāk nekaitināja hardcore security, kas darījās Vecrīgā.
• vakardiena, 7. - lai paliek atmiņās.. (kopā ar hoķa spēli 3:0)

Vakar bija lieliska diena, kas patiesībā turpinājās arī šodien. No paša rīta ar giču ripoju pie savas mīļās. No sirds izdzīvojāmies, padziedājām, izsmējāmies - es domāju, ka labi pavadījām laiku.
Ar nokavēšanos vakarā (laiks bija paskrējis nemanot) ieskrēju pie Jura, pie kura durvīm jau gaidīja Inga. Kūka tika apēsta momentā, un devāmies uz Origo, lai tiktos ar Eviju. Izdomājām, ka iesim uz Pittainn - es tā kā pirmo reizi tur. Forši otrajā stāvā uz spilveniem ar meloņu ūdenspīpi paniekoties. Jauki pasēdējām, parunājāmies, pasmējāmies. Naktsmājas man jau sarunātas bija, tāpēc varēju sēdēt ilgi. Juris tēloja modeli - man ir 25 viņa bildes.
Viens tāds man mazliet palika atmiņā - Ingas teiktais: "Beidzot tu arī ar mums." Ar Juri ar par šo tēmu parunājos. Un padomāju ar pēc tam, līdz nonācu pie secinājuma, ka ir labi.
Pēcāk ar Juri pavazājāmies pa naksnīgo Rīgu, pafočējām. Daļa bilžu konkrēti izplūda. Tad - mājas ar vārda dienas kūku.
No rīta ap desmitiem pamodos, ap pusdivpadsmitiem biju mājās, uzrakstījis Jurim vāceni. Tagad riposim uz Lidiņu brāļa vakardienas svētkus pasvinēt.
Bet par vakardienu - es jūtu, ka sekos saruna.

Šodiena bija tik fantastiska, ka ir neprāts to aptvert!

Pirmo reizi braucām divatā uz skolu kopā ar manu mīļo. Mājup ar'.
Biju foču uz skolu paņēmis. Tagad man ir daudzumdaudz jestru bilžu.

Un vakaru pavadījām kopā.. lieliski padzīvojāmies.

Šodien biju uz fizikas atklāto. Ļoti jestri iznāca tur nokļūt - no desmitā tramvaja pieturas pie Uzvaras pieminekļa ātrā, ātrā gājienā līdz fizmatiem, un to visu pa desmit minūtēm. Paspējām.
Pati olimpiāde gan nebija tik patīkama, bet šis tas likās interesants. Un paldies manai fizikas rokasgrāmatai. (Ko gan es bez tās darītu..)

Vēl - esmu kļuvis par ciparu fotokameru bagātāks. Sony DSC-T1, ja kāds tehnomāns vēlas zināt. Lielisks verķītis - maza, maza, plāna, ar miilzīgu ekrānu - pa pusi aizmugurējā paneļa. Un skaisti sidrabota. Parametri arī ir labu labi - pieci megapikseļi + optiskais palielinājums 3x + akumulators + liels daudzums funkciju, kuras vēl neesmu izpētījis. Carl Zeiss arīdzan. Piedevām cena bija tāda, kāda man pat sapņos nerādītos. Vienīgais - nejauceņi tikai 32 MB atmiņas pielikuši.. jāmeklē cits kaut kas klāt.

Nu ko - tagad varēšu zīmēties. :)

Nabaga Laine... rīt iesim apraudzīt.

Sēžu un ēdu grieķu salātus. Man tie ļoti garšo, lai gan olīves man pie sirds neiet. Tā nu pēc salātu apēšanas šķīvī paliek daudzumdaudz melnu un spīdīgu olīvju, kuras nav, kur likt.

Bet vispār es vēlos sev atgādināt, ka biju Cēsīs uz Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāziju - pieredzes apmaiņā ar viņu skolēnu domi. Forši papļāpāt, kas un kā notiek ne tikai CVĢ domē, bet skolā un pilsētā vispār. Ir dažas labas idejas aizgūtas, jāsaka, abpusēji, un tas priecē. Kopumā - jauki tā izrauties no ikdienas un padarīt ko interesantu un noderīgu reizē.

Tikko beidzās mani salāti.. Vai nu es ātri ēdu, vai salātu bija maz. Uzmini nu, kā tur īsti ir. Lai nu kā, atbraucis mājās, pārmetos uz plānām drēbēm un aizskrēju pēc bremžu klučiem, pumpja trubiņas un līmkomplekta. Izrādās, pēdējais ir deficīta prece - nebija ne ZZK, ne maksī, tāpēc nopirku jaunu kameru. Sakārtoju vellīti, uzliku jaunos klučus, vēl mazliet notīrīju - prieks, ka visu esmu paspējis laikā, lai rīt varētu pabraukāties ar savu mīļo. Šodien no viņas ne ziņas... diez, kāpēc tā?

Manī ir atgriezies dzīvesprieks - prieks, ka viss ir tik jauki.

Šodien vellim uz Upīša ielas pārsprāga riepa. Nācās paieties līdz šucei, bet tas taču nekas - nesabojāja man omu itin nemaz. Pat braukšana autiņā kopā ar daudz cilvēkiem un savādu veci iepretim man, kamēr vellītis rokā, man nemazināja to enerģiju, kas iekšā. Un saule, kas tagad ārā spīd, liek man pacelties mazliet virs pelēkās zemes (un ikdienas).

Tikko vieglu roku iztaisīju biļetes pirmajai platei #2. Papriecājos par to, ka ēdu makaronus ar tomātu mērci un sieru. Drīz paspēlēšu giču - gribās pēdējā laikā vairāk kā iepriekš.. lēnām jāradina roka paķert barē fiksi un precīzi.

Un vispār - man ir pārsteigums, cik daudz var palīdzēt saruna un kārtīga atpūta..