Ir vajadzīga viena diena, lai piepildītos līdz malām un lītu pāri.

Izrādās, ka esmu neparasts. Trīs lietas - labas lietas. Hihi. :)

Šodien uz šuci ar vellīti ripāju. No rīta diezgan pavēss, it īpaši, ja ar mitriem matiem brauc, turklāt mazliet jutu, ka tāda veida slodze nav bijusi trīs četrus mēnešus. Nekas, pieradīs gan kājas mīties, gan galva - regulāri atsalt.
Tomēr tas ir to vērts - pēc skolas izskrieties bez jakas, savilkt pilnas plaušas ar pavasara gaisu un sauli, bet, atnākot mājās, nomest virsdrēbes, palikt pusplikam, noskalot kājas ar remdenu ūdeni un atdzist. Lieliska sajūta. Un tad - paēst. :)
Vellis iedod brīvības sajūtu - nav jāgaida transports, nav jāiet ar kājām - ņem un ripo, kur sirds vēlas! Un savu mīļoto es arī varu pavizināt...

Šodien ir miris Jānis Pāvils II, tas, kurš Pāvests.

Šodien mūsu komanda dabūjām pirmo vietu Zemgales un Rīgas debašu turnīrā. Pirmo reizi šitā noveicās. Un pirmo reizi sastapu tendenciozu tiesnesi, nudien - pirmo reizi, jo parasti nemēdzu sūdzēties par tiesnešiem pat pēc zaudētas debates.

Šodien es jūtos ļoti labi, jo pabeidzu tulkojumu un fiziku - daudz kas ir izdarīts.

Šodien manī ir rītdienas gaidas, kas solās būs fantastiska.

Šo dienu es neaizmirsīšu, vismaz tā es šobrīd domāju..
Un tas nav ne skolas, ne debašu lietas bīdīšanas (pie Stroda) dēļ..
Jūtos noguris, bet patīkami. Tagad jāiet gulēt, lai rīt esmu možs - Jelgavā jānoturas pret visiem oponentiem - gribu braukt uz nacionālo turnīru Daugavpilī - tad jau redzēs, kā būs.. Pagaidām lieta mums izskatās tīri tā nekas.

Starp citu, es noskaidroju interesantu lietu iekš Blogthings.com:

You Are A Lime Tree

You are intelligent, hard working, and innately successful. You try to change what you can in life - and you accept what you can't change. Tough on the outside, you are actually soft and relenting. Jealous at times, you are extremely loyal and giving to those you love. You have many talents, but you don't have enough time to use them.

...šodien nebija skola? :) Man atkal ir iestājies tāds savāds garastāvoklis - nesaprotu pat to, kāds īsti tas ir - liekas jautri, bet iekšā kaut kas tā jokaini uzvedas. Nesaprotu.
Pēc pusstundas ņemšu velli un ar Juri ripāsim kaut kur. Gribu izvējoties, izskrieties, izlidoties - pavasaris ārā, un vellītis jāiemēģina, jāiekustina, lai redzu, vai viņš pēc ziemas guļas ir gatavs mani ik rītu uz skolu vest.
Vakarā jāiet nevēlu gulēt, un miegs man nāks itin labi.

Tikko atbraucām no vetklīnikas. Pūku iemiedzināja - nevarēja neko darīt, viņa bija pārāk vāja, lai operētu.. galīgi izkritusies. Divi bumbuļi kaklā, liekas audzējs, kas gan cits.. Viņa tik žēli pīkstēja man rokās, uz sāniem guļot.. Tā ir labāk, negribēju, ka viņa mokās. Tagad brauksim apglabāt. Skumji kaut kā.. Rūdolfs viens tagad palicis.

Upd.: tikko apglabājām Puksiņu. Viņa vēl joprojām izskatījās piemīlīgi, lai arī..man grūti apjaust, ka viņas vairs nav. Ar godu aizvadījām - skaistā kastītē, kam iekšā ieklāts liels, biezs, rozā dvielis, zem plūmes krūma zariem, kas drīz ziedēs. Nāks siltāks laiks, būs jāiestāda kāda puķīte. Pagaidām tur tikai akmentiņi. Savādi - trīs četras dienas, un dzīvnieciņa vairs nav. Grūti noticēt, un ir ļoti žēl.. bet vēl skumjāk paliek, kad atceros to, cik jautri viņa ar Rūdi pa zāli vasarā lēkšoja un to, kā viņai patika laizīt man pirkstus, dažreiz tajos viegli iekožot. Laikam pat jūrascūčiem var pieķerties..

Gribējās kaut ko uzrakstīt - vienkārši pagludināt domas no rīta. Novilku veco, bet superīgo Би2 dziesmu par pulkvedi, manai ausij ļoti tīkama. Drīz būs jābrauc, jāpaķer giča vēl līdzi. Vakar gičas nodarbībā nobrīnījos, ka man sāk sanākt arī vienkārši solo gabali, visskaistākais bija What a Wonderful World - tā dziesma man arī sirdij tuva. Diemžēl pēdējā laikā progress stīgu raustīšanā ir mazliet pieklusis, laikam jau vajag vairāk spēlēt.. Es mācīšos Blackbird!
Tagad man jāiet, ir jau vienpadsmit. Dzīve ir skaista!

Man neprātīgi garšo zefīri - tie mīkstie, bez šokolādes apkārt, tie baltie, rozā un dzeltenie (ir pat zaļi redzēti). Dodiet man kilogramu tādus un, vēlams, zaļo tēju, un es ieslīgšu gastronomiskajās orģijās, kas beigties varētu ar labu miegu. Kā var izdomāt tik garšīgu substanci, no kā man mutē saskrien siekalas?

Kas parasti notiek ar nogurušu cilvēku? Tā - vienkārši pēc vispārpieņamtajiem uzskatiem vadoties? (Nav jau visi tādi, es zinu, ka nav.) Noguris cilvēks ir vienā variantā īgns, drūms, kašķīgs, bet citā - tik apātisks, ka vienaldzība spīd ārā pa visiem galiem. Parasti gan pirmo ir vairāk.
Es šodien esmu daudz izdarījis. Man ir labi, man ir, kas mani sabužina, lai dzīve turpina starot. Jauki. Esmu noguris un jūtos jauki.

...2005. gada 15. marts. Man ir septiņpadsmit gadu un divas dienas.

Kāzas. Dzimšanas diena. Divas naktis, katrā gulēts ap trim stundām. Peldoša sajūta.

Kārtīgs skrējiens. Svētdien pamostos ap 9.30, dzīvoklī esam ap diviem. Pustrijos pie Ingas, tad uz Alfu iepirkties, kas beidzas pēc pusotras stundas. Pēc maizītēm, tad uz māju, lai ieskrietu maksī pēc noskatītās dāvanas. Tad parunājos MSN, savācu somu, paķeru giču un dodos uz centru pie Ingas, lai nopirktu vēl šādus tādus produktus. Ar milzīgām nastām un Bobja un Jura palīdzību dodamies uz Harmoniju. Visai neilga darbošanās, un - voilà! - galdiņ, klājies. Ierodas viesi, svinības var sākties.

Pavisam neparastu iespaidu uz mani atstāj dāvanas. Neesmu pieradis, nudien neesmu - tāda jokaina sajūta, saņemot dāvanas. Jokaina, bet ļoti patīkama.

Man pasākums bija ļoti izdevies, nezinu, ko par to saka citi, bet man gribas būt par egoistu un teikt, ka es lieliski pavadīju laiku. Dejas, mazliet klavieres, ģitāra, dziesmas - ļoti mūziski un ļoti fantastiski. Tas nav viss, kas man sakāms, bet šeit pietiks.

Par to, ka kaut kur izčibējusi nauda, es pagaidām neizplūdīšu garās runās.

Man ir īpašība - izbaudīt jauko un lielisko, kas ir, bet par pārējo vai nu nedomāt (pārāk ilgi), vai vienkārši ņemt un sakārtot (-ies). Tāda nu ir mana prāta uzbūve. Un, liekas, tieši tās dēļ esmu laimīgs vienmēr. Dzīve ir skaista.

Brīvlaiks. Brīvība laika ziņā un tajā, ko darīt. Lieliski ir tas, ka pusbrīvlaiku jau redzu kā fantastisku, bet pārējais tāds parādīsies tuvākajās dienās, to es zinu. Tik labi sen nav bijis.

Šonakt jāizguļas, nākamās divas gulēt nesanāks. Lai jautrība rodas, lai smaids nāk. Es esmu nopietni nenopietns vai nenopietni nopietns?

Umm... šodien bija kaut kas uznācis. Tāda kā apātija, kā peldēšana. Nejauki ir tas, ka tad, kad esmu šāds, mans pozitīvisms kaut kur aizmūk. Lēnām un nesteidzīgi, bet aizmūk. Un vietā nāk kaut kas man neraksturīgs - negatīvs skatījums uz dzīvi.
Vēēē...noskurinos. Nost, nost, nost no manis! Nebūšu es tāds. Negribu un nevēlos redzēt tos toņus.
Iešu laikus gulēt.

Tik laba diena sen nebija bijusi.. Lieliski, nav ko vairāk teikt. Gan noderīgas lietas patīkamā veidā izdarītas - fizika vienkārši bija jāiebrauc, gan interesanti pavadīts laiks, gan mmm... jā, tādu dienu vajag vairāk.
Tuvojas brīvlaiks.. gaidu.

Tagad gan - žipžip gulēt, nākamdien jābūt možam. Un brīvlaiks pienāks ātrāk.

DZĪVE IR SKAISTA!!!

Pesimisma lietošana ir kaitīga Jūsu veselībai.

Vai tiešām tuvojas bēgums?

Mana dzīve sāk ieslīdēt atpakaļ sliedēs - tajās, pa kurām tā līdz šim ripojusi. Nepierastajās, nesaprastajās un neparastajās. Miegs nenāk, ir vēlme smieties, priecāties, ķert smaidu.

Jā, jā, es zinu, ka tūlīt sāksies tie ikdienas darbi, kas dienas cenšas līdzīgas citu citām darīt. Zinu arī to, ka neļaušu. Tikai jautājums: Was ist passiert? (mana mīļākā frāze vācu valodā)

Tā lūk. Es pasmaidīšu un došos tālāk. Ēnu spēles.