Šis gaisīgais žurnāļa noformējums man sāk patikt arvien labāk un labāk. Izskatās viegls un patīkams.

Jau n-to dienu pa mājām kopā ar slinkumu un giču. Normālā ikdiena atsāksies tikai trešdien - un, protams, ka tad atkal ripošu kā kukulītis pa dzīvi. Sāk jau mazliet apnikt tā nedarīšana, laikam pat esmu mazliet noilgojies pēc savas dzīves, tomēr prieks, ka atradu laiku, lai noskatītos gan Robinu Viljamsu, gan Lubeni. Interesanti.

Hospitāļu iela ir mans pēdējā laika atradums. Tiešām patīk - interesantu mūziku spēlē + vārdi tādi savdabīgi.

Jau kuru dienu pēc kārtas pa māju dzīvojos un otro dienu nelieku mieru gičai. Nu ja - hipijs - uz skolu neiet, sēž gultā, kājas krusteniski un giču strinkšķina. Mazajam, zaļajam mediatoram jau maliņas ieslīpas. Man patīk. Jūtu, ka beidzot ir izdevies ar giču sarunāt tik daudz, lai tā sāk censties dziedāt, nevis brēkt.

Vakarnakt aizdomājos par dzimšanas dienas svinībām - gribētos tā forši, ar labu kompāniju un priecīgu garu - dejošanu, dziedāšanu, smiešanos un superīgām atmiņām - tādām kā no pagājušā pasāciena. Laikam jāsāk domāt par rīkošanos, nav jau vairs tālu.

Šodien ir īpaša diena. Prieks.

Hehē, stulbie vīrusi. Dabūjāt gan mani gultā.. Nekas, nekas, es jums tūlīt TĀDU temperatūru parādīšu.. mums ies karrsti ...

Ceru līdz 3dienai - 4dienai tikt uz kājām, bet pagaidām - klusa mūzika, medus, tēja, gulta, sega un miers. Pilnīgs miers.

Upd: neiznāks šonedēļ atgriezties ikdienā, pa mājām līdz 1dienai. Bet karstums nemazinās...

Ir brīdis, lai sāktu rakstīt to domu jūkli, kas pa galvu maisās, un, galvenais, darīt to vienkārši tāpat, lai pēcāk papriecātos par neprātu un sajukumu, un to, cik daudz vārdu bez kārtīgiem pamatiem es spēju uzvērpt.
Gudras sarunas. Man patīk gudras sarunas. Tā vienkārši - divi cilvēki veido gudru sarunu, un gudrā saruna veido viņus pašus. Veido par labākiem, prātīgākiem, atvērtākiem, interesantākiem.
Nesteiga, kas rosās bez skriešanas, manu galvu ir ievilkusi un tup uz tās, lai neaizripo un nestartē par ātru. Nākamdiena pienāks pati. Un pienāks tik lieliska, cik ļausim tai būt.
Šu, šu, miega pele. Nes miedziņu mazajam bērniņam, gan jau es pacietīšos. Padarīšu tikmēr ko jauku un nesaprasti neparastu. Sametīšu ar burtiņiem pa lapu tā, ka neko pats nesapratīšu. Nenāci vēl pie manis, man prāts ieskrējies un ieskrējis.
Paņemt to domu dzīparu un uzadīt valodas zeķi. Krāsainu un siltu. Ar siltām kājām labāka sajūta. Cik stipri silda tā tagad?
Es aizmetu sevi tālāk. Tālāk, lai kāds man nāktu pakaļ un mestu atkal. Lidojums.

Es jūtos fantastiski. Gribu, lai tā turpinās..vienmēr. :)

Nosvila klaviatūra.. krūze tējas tai par labu nenāk.
un es bakstos ar peli pa on-screen keyboard, vēē...

Harmonijas meklējumos

Īsti padomisks ēdiens man - ķieģeļmaize ar doktordesu un melnā tēja. Garšo pēc mazotnes.
Šodien biju prātu palauzīt matenē. Kad iznācu no kabineta, jutos vienkārši ***. Domāšana prasa ļoti daudz spēka.
Tā enerģija, ko izstaroju vēlāk, gan bija tā vērta. Došu vēl un vēl.

Pēc tam nostaigāties pa centru ar līdz kauliem izmirkušām kājām kādas stundiņas divas? Uz priekšu! :)
Man nāk miegs. Un prātā ir doma: "Cik labi, ka man ir miera avots, kas nekad nebeigs mani iedvesmot.."

Tēlot daudz un pēc tam netēlot nemaz.
Paliels nogurums mācas virsū, un drīz vēl uz giču jāripā.

Kaut kā melanholiski ap sirdi.. laikam tas palēnā domu ritma dēļ.

Upd.: tikko pēc gičas pārrados. Ir jauki. Sniegs ārā nomierina un dod siltumu.

Ielidoju un piezemējos.
Uz īsu brīdi, lai lidinātos tālāk.
Uz īsu mirkli, lai piesietu vārdiem to lielisko sajūtu, kas pa mani dzīvojas. Sajūtu, kas saka, ka ir labi, mierpilni, skaisti, gaiši un laimīgi.

The Night.

Šodien dzīvojos pa Draudziņas skolu, aktīvi pildot ķīmijas uzdevumus. Tīri neko sajūta, kad esi nosēdējis domājot 3 stundas pēc kārtas. Šokolāde un vēl vairāk šokolādes..

Man ir labi - viss, kas notiek manā dzīvē, ir labi. Vakardiena bija lieliska - atpūtos, izsmējos, paldies jums, cilvēki. Drīz atkal jāsāk kaut kas darīt, jo priekšā gaida vēl daudz neizdarītu lietu, bet kur man steigties? Labāk paņemt giču un uzraut kādu jauku dziesmu.. :)
Es esmu laimīgs.

(Tulkots no http://spaces.msn.com/members/left/ - mana Visuma MSNā.. :)

Man prieks. Šoreiz par sevi. Var jau kādreiz, vai ne? [Pašapmierināts smaids]

Prieks, ka varu uzminēt, kas man vajadzīgs, lai paliktu mierīgs.

Esmu mājās. Šī diena ir bijusi gara - no mājas ārā pusastoņos, mājās pusvienpadsmitos.
Sastāvs: skola un mācības, mandarīni, ķīmija, sagatavošanās pasākumam, Rock'n'roll, Vilhelms (daudz un burvīgi) un Vilhelma uzsauciens. Lieliski.

Tagad - žipžip - gulēt. Es pazūdu.

Datorstunda.. pilnīgā bezdarbība - skan SWH Rock, acis klaiņo pa neta lapām. Jokaini - vakar gulētas 6 stundas - pēc Jenūfas biju mājās pavēlāk - bet jūtos pietiekami labi, neesmu pārāk miegains un ir ok, kaut gan parasti ir pilnīgi pretējie efekti.

It kā esot jāskatās prezentācijas, lai sagatavotos KD par datorierīcēm un programmām. Jūtos pietiekami zinošs, lai to nedarītu. :)

Jāizmanto laiks vēstuļu uzrakstīšanai, muļķīgo lietu apskatīšanai, rīta presei, bezjēdzīgu tekstu bīdīšanai - nekas nav uzdots, nekas nav jādara, bet pēdējās dienās pie datora neesmu bijis - cenšos gan atradināties, gan arī laika nav.

Nu tad uz priekšu! Ienirstam!

Piezīme sev: fiziku taisīšu ekselī.

Apjukums kaut kāds.
Prāts cenšas pieņemt, sirds nesaprot.
Diena steidzas tālāk, nemiers dīda.

Mierīgāk.. Tā jau daudz salikts uz pleciem, nedrīkst ne lūzt, ne locīties.
Zaļā tēja, medus un giča notur mani taisni. Vēl tikai mazliet miega, un viss būs stabili. Atkal.

Mieru. Pāries.

Katanas ieceļotāji un atbilstošā kompānija ir īstais vakara pavadīšanas veids. Smiekli, jautrība.. Lieliski.

Man ir tik labi!! Sajūsma!! Var būt tā, ka dzīvē itin viss ir lieliski!!

Nupat pārrados no divarpus stundu izbrauciena ar velli.
Lieliska atpūta, lieliska izklaide - svaigs gaiss, kustības, vējš skrien gar seju. Un tagad - īsti laikā karsta vanna un ciešs miegs. Izraušanās no ikdienas, minot pret vēju.
Vēlreiz apjēdzu to, kāpēc vellītis ir labākais transports. Izcila atpūta.

Tu esi skolā.

Bet es taču neko.. :)