Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
|||||||||
| Thursday, January 15th, 2009 |
|
||
|
Vakar izspiegoju kaimiņus: atvēru logu un klausījos, kas notiks. Kā tad - šamie ar atver logu (blisinās & klausās droši vien), gaidu gaidu, kas nu būs. Kad ilgi nekas nenotiek (lasi: Lee netaisa jampadraci), protams, ka logs tiek aiztaisīts. Nu bāc! Es vairs nevaru to izturēt!!! Tāda sajūta visu laiku kā uz skatuves dzīvojot. No otras puses - tas nozīmē, ka mana dzīve ir pagalam interesanta, ja jau ir vērts tā mani spiegot. |
||
|
|
|
||
|
Atvainojiet, bet es gribu pavasari! Gribu svaigi zaļu zālīti, pirmās pīpenes un reibinošus ceriņus. Pilnīgi noteikti gribu ugunskurus un pastaigas. Sniegu var dabūt arī saldētavā un kalnos, ja labi vajag. Tik un tā šitā šļura pēc pāris dienām izkusīs un paliks pāri vien netīras peļķes. Un pavasaris jebkurā gadījumā ir daaaudz labāks par ziemu!!! |
||
|
|
|
||||||
|
Man tiko nereāli paveicās: es atradu jestro dziesmiņu, ko meklēju jau kopš vasaras. Biju dzirdējusi vien pāris reizes pa rādžu, bet diemžēl nekas līdz šim man neatradās. Uuuun TADĀ! Šodiena bija mana laimīgā diena! And I feel wahoo, wooo! And I like you, I like you, I like you!!! Wohoo hoo hoo!!! http://www.youtube.com/watch?v=xvj9i7wn |
||||||
|
|
|
||||
|
Ja es strādāju pēc grafika & plānoju savu laiku, tad vismazāk man interesē kkādas atmazkas par sistēmas problēmām, dēļ kurām radusies nobīde! Brīdināt vajag, sistēmiķi atradušies! Nākamreiz es šo to pārlaidīšu pāri dedlainam un paziņošu, ka man sistēmas broblēma bijusi. CNS, ibio! Vārdsakot nopirku alu un čipsus - būs man ballīte! + kamēr skaidrojos par sistēmām, mājā logu biju aizmirsusi aizvērt: normāls ledusskapis! |
||||
|
|
|
||
|
Skatos LTV7 un sajūsminos: nenormāli kruti ir tie Vides faktu ceļojumi!!! Sibīrijas daba mani vienmēr ir pievilkusi, laikam tāpēc, ka mana mamma nākusi no dziļiem Krievijas laukiem, un es vienmēr esmu gribējusi turp aizbraukt. Saknes pievelk, you know. Vēl man patika atklāsme, ka smaciņu mazgāt nevajagot, ja grib izvairīties no odiem (sens indiāņu sakāmvārds). Jee, varu iztēloties tās šausmas! :D Atceros, ka vasarās 4 dienas, dzīvojoties pa telti pie jūras, vienīgais pieejamais ir sālsūdens & beigās jau to pašu nesmādē, jo tīram tikt ta vajag. Reizēm smiltīs berzām ābolus, jo tā šie tīrāki kļuva, bet vispār smiltis vienmēr bija visur: pat krēma bundžiņā, ūdens pudelēs un ausīs! Un odi! Ak tās šausmas, kad iegadījās bezvēja odu vakari!! Bet tas kaifs! Tas vārdos neaprakstāmais kaifs no bezcivilizācijas, pilnīgi cita laika ritējuma un vējā sapampušiem pirkstiem!!! Esmu atkarīga no jūras, un šķiet, ka šī atkarība gadu no gada pieņemas tikai spēkā nevis norimst. |
||
|
|
|
||
|
Šķiet, ka vasarā jau reiz rakstīju, ka jāievieš "pasākumu soma" - nu tāda, kurā viss ir dzīvošanai, pirtij, iztikšanai vairākām dienām Deivs vien zina kur: pāris sausās paikas & mangaļu pudeles, tualetes papīrs (ou māj, šitais noder vienmēr, un ne tikai tām funkcijām, kas paredzētas), otrs telefona lādētājs un tādā garā. Nevaru, nevaru izturēt, ka tik bieži ir jākrāmē lielā soma. Un kas pats trakākais - jādomā, ko tajā jābāž iekšā. Sarakstiņu ar smalkumiem līdz pat zobu bakstāmajiem kkur esmu pakāsusi & galu galā nupat jau tik žirgti kā vasarā, ka mājās esi tik pa nakti un no rīta atkal jāšauj kkur prom ar jautājumu, vai tiksi mājās tik ātri, lai nekas nepietrūktu. upd: tomēr esmu progresējusi: vērtība "sporta soma" ir ieviesta un vienmēr stāv kaujas gatavībā darbā zem galda: ar dvieli, peldčuku, botām, tērpu, apakšveļu, dušas želeju un tādiem krāmiem. You never know, kurp vakars aizvedīs. Dēm, ir kur augt. ar to "pasākumu somu" I mean :D |
||
|
|
Mana zeme. Debesis. Un elle.
|
|||||||||||